ES aizsardzība joprojām stipri atkarīga no ASV
Neskatoties uz centieniem palielināt neatkarību, Eiropas Savienības militārā aizsardzība joprojām lielā mērā balstās uz ASV ieročiem un tehnoloģijām. NATO samitā Ankarā noslēgti jauni līgumi, kas pastiprina šo atkarību, taču vienlaikus notiek darbs pie Eiropas alternatīvu izstrādes.
NATO samitā Turcijas galvaspilsētā Ankarā jūlijā atkal izgaismojās Eiropas Savienības militārā atkarība no ASV. Augsta līmeņa Aizsardzības industrijas forumā ASV uzņēmumi nodrošināja sev ienesīgus līgumus, tostarp Lockheed Martin un Rheinmetall parakstīja saprašanās memorandu par ATACMS raķešu kopīgu ražošanu Vācijā. Šis solis ļauj palielināt krājumus, neapvainojot ASV, taču ilgtermiņā Eiropa tiecas uz lielāku neatkarību.
Patriot pretgaisa un pretraķešu sistēmas vislabāk simbolizē Eiropas NATO dalībvalstu atkarību no ASV. Tās jau gadu desmitiem tiek izmantotas NATO valstīs un nesen arī Ukrainā stratēģisku mērķu aizsardzībai. Eiropas valstis izvēlējušās attīstīt vairākas sistēmas, lai mazinātu atkarību. Francija un Itālija radījušas SAMP/T NG sistēmu, kas spēj pārtvert mērķus lielā augstumā, pirmās vienības plānotas no 2027. gada. Vācijas uzņēmuma Diehl izstrādātais IRIS-T paredzēts vidēja darbības rādiusa aizsardzībai, un tas jau tiek izmantots Ukrainā. IRIS-T SLX versija ar darbības rādiusu 80 kilometri būs pieejama no 2029. gada.
Precīzu triecienu plānošanā Eiropa arī paļaujas uz ASV, piemēram, Tomahawk spārnotajām raķetēm. Vācija nesen vienojās par šādu raķešu iegādi, aizpildot stratēģisku robu. Eiropas projekts ELSA (European Long-Range Strike Approach) izstrādā sauszemes palaišanas raķešu sistēmu, kurā iesaistītas sešas valstis, tostarp Francija, Vācija un Lielbritānija. Tomēr pilnīga neatkarība kaujas laukā gaidāma tikai 2030. gados.
Arī kara vadības ķēdē (kill chain) ES ir atkarīga no ASV bez kopīga sensoru tīkla un pavadoņu izlūkošanas. Drons un pretdrons projekts DECODER mērķis ir aprīkot ES armijas ar droniem un pretdrons sistēmām. Tajā iesaistītas visas 26 ES dalībvalstis, Norvēģija un Ukraina; investīcijas līdz 2033. gadam paredzētas 3,5–5 miljardu eiro apmērā.
ES izstrādā arī savu daudzorbītu pavadoņu tīklu IRIS², kas sastāvēs no 290 pavadoņiem un būs drošs sakaru līdzeklis; izmaksas pārsniedz 10 miljardus eiro, darbība plānota no 2030. gada. NATO sākusi sarunas ar Zviedrijas Saab par GlobalEye agrīnās brīdināšanas lidaparātu iegādi, lai aizstātu Boeing AWACS līdz 2030. gadam.
Savukārt sestās paaudzes iznīcinātāja projekts FCAS (Future Combat Air System) izgāzies domstarpību dēļ starp Franciju un Vāciju, kas ir būtisks trieciens ES autonomijai.
