ES dalībvalstis meklē vienošanos par jauniem nodokļiem nākamajam budžetam
ES vadītāji šonedēļ intensīvi diskutē par jauniem ienākumu avotiem nākamajam septiņu gadu budžetam, tostarp par iespēju izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus aizdevumam Ukrainai.
Eiropas Savienībā šobrīd notiek aktīva diskusija par to, kā finansēt nākamo ilgtermiņa, septiņu gadu budžetu, un vairāki pēdējo dienu notikumi parādījuši, cik sarežģīts ir ceļš uz vienošanos.
Vācija ir izvirzījusi ideju par jaunu aizdevumu Ukrainai, kura nodrošinājums būtu iesaldētie Krievijas aktīvi. Pēc diplomātu un amatpersonu teiktā, šāda shēma palīdzētu samazināt nepieciešamo kopējo apjomu nākamajā ES ilgtermiņa budžetā.
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta pagājušajā nedēļā tikās ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, lai pārrunātu budžeta jautājumus – dažas dienas pēc neveiksmes Saksijas-Anhaltes federālajā zemē. Košta pauda, ka jauni ES nodokļi samazinātu dalībvalstu tiešos maksājumus Briselei.
Savukārt Francija aicinājusi ieviest jaunus ES nodokļus, lai piesaistītu papildu 60 miljardus eiro budžeta vajadzībām. Tomēr vairākums dalībvalstu valdību iebilst pret jaunu nodevu ieviešanu, kas paredzētas nākamā septiņu gadu budžeta finansēšanai.
Lai meklētu kompromisu, Košta uzsācis vizīšu turneju pa ES galvaspilsētām, dēvētu par "lielo budžeta turneju" – apmeklējot Berlīni, Varšavu un Madridi, mēģinot atrast dalībvalstīm pieņemamu risinājumu jaunu ieņēmumu avotu jautājumā.
