ES dalībvalstis spiež Komisiju ierobežot tirdzniecību ar Izraēlas neatļautajām apmetnēm
Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Beļģija, Nīderlande un Spānija, cenšas panākt, lai Eiropas Komisija ierosinātu tirdzniecības ierobežojumus ar Izraēlas neatļautajām apmetnēm Rietumkrastā. Šis jautājums gaidāms pirmdien Briselē notiekošajā ES ārlietu ministru sanāksmē.
Briselē — Valstu grupa, tostarp Beļģija, Nīderlande un Spānija, vēlas panākt, lai Eiropas Komisija iesniegtu priekšlikumu tirdzniecības ierobežošanai ar nelikumīgajām Izraēlas apmetnēm, pastiprinot konfrontāciju ar Briseli par Tuvajiem Austrumiem. Četri diplomāti, kas informēti par plāniem, apstiprināja centienus, bet atteicās atklāt visas atbalstītājvalstis.
Cīņa arvien vairāk sadala ES iestādes un dalībvalstis. Vienā pusē ir valstis, kas pieprasa stingrāku rīcību, kuras atbalsta ES ārlietu politikas vadītāja Kaja Kallasa. Otrā pusē ir Urzulas fon der Leienas Komisija un tādas valstis kā Vācija un Čehija.
Pirmdien Briselē notiekošajā ES ārlietu ministru sanāksmē netiks pieņemts lēmums par tarifiem vai importa ierobežojumiem. Pašreizējais jautājums ir, vai šīs valstis spēs iegūt vairākumu, lai pieprasītu oficiālu Komisijas priekšlikumu, par kuru valdības varētu balsot vēlāk.
Iespējamajiem tirdzniecības pasākumiem būtu ierobežota ekonomiskā ietekme. Tirdzniecība ar nelikumīgajām apmetnēm Rietumkrastā veido aptuveni 0,5 procentus no ES kopējās tirdzniecības ar Izraēlu, liecina Komisijas konfidenciāls dokuments.
Tomēr šis jautājums ir kļuvis dominējošs ārlietu ministru darba kārtībā, atstājot otrajā plānā citus tematus, piemēram, 21. sankciju paketi pret Krieviju.
Vācijas vadītā Komisija līdz šim pretojusies jaunu tirdzniecības pasākumu ierosināšanai pret apmetnēm, norādot, ka līdzīgi priekšlikumi jau ir noraidīti. Komisijai pievienojas Prāga un Berlīne, kura plāno veto tiesības vai atturēties jebkurā balsojumā par tarifiem pret Izraēlu.
Kallasa, kurai jāvada pirmdienas sanāksme, ir publiski aicinājusi Komisiju iesniegt jaunus tirdzniecības pasākumus. Viņa pašlaik ir iesaistīta strīdā ar Izraēlas ārlietu ministru Gideonu Saāru par ziņojumiem, ka viņa lietojusi vārdu "apartheids", lai raksturotu Izraēlu. Saārs paziņoja, ka pārtrauks visus kontaktus ar Kallasu, kamēr viņa neatvainosies vai nesniegs skaidrojumu.
Runājot ar žurnālistiem pirms sanāksmes, trīs diplomāti norādīja, ka Komisija apzināti izvairās iesniegt pasākumus, kurus ātri var nodot balsošanai. Komisija, reaģējot uz tiešu ES līderu pieprasījumu, izplatīja iespējamo pasākumu sarakstu, tostarp licencēšanas sistēmu un "aizliedzošus tarifus", taču tas nav oficiāls priekšlikums.
Vēl viens strīdīgs jautājums ir, vai šie pasākumi ir tirdzniecības politika vai Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) instruments. Komisija un Berlīne uzskata, ka tie ir KĀDP jautājums, kam nepieciešams vienprātīgs atbalsts. Valstis, kas pieprasa stingrākus pasākumus, to apstrīd, atsaucoties uz Eiropadomes juridiskā dienesta atzinumu, ka nepieciešams tikai kvalificēts vairākums.
Fon der Leienas kritiķi apgalvo, ka viņa apzināti kavē rīcību pirms oktobrī gaidāmajām Izraēlas vēlēšanām. ES amatpersonas privāti atzīst, ka jebkādas sankcijas pret Izraēlu varētu tikt izmantotas ekstrēmistisku politiķu, piemēram, Itamara Ben Gvīra, interesēs.
