ES gatavo lauksaimniecības ierobežojumus Ukrainai kā cenu par iestāšanos bloka

Financial Times, atsaucoties uz Eiropas Komisijas iekšēju dokumentu, vēsta, ka Brisele apsver ierobežot Ukrainas piekļuvi ES lauksaimniecības subsīdijām un pārtikas tirgum, ja valsts kļūs par Savienības locekli. Priekšlikuma mērķis ir mazināt pašreizējo dalībvalstu, tostarp Polijas, Francijas un Itālijas, bažas, ka liels Ukrainas graudu pieplūdums kaitētu vietējiem zemniekiem.

Apmaiņā pret šiem ierobežojumiem Brisele apsolītu atbalstīt Ukrainas eksporta atjaunošanu uz tās tradicionālajiem noieta tirgiem ārpus ES.

Subsīdijas un noteikumu pārkāpumi

ES ik gadu lauksaimniecības atbalstam piešķir 55 miljardus eiro. Komisija piedāvā jaunu dalībvalstu piekļuvi šīm subsīdijām sasaistīt ar reformu īstenošanu un iestāšanās laikā uzņemto saistību izpildi. Papildus tiek rosināts atvieglot iespēju atņemt balsstiesības dalībvalstīm, kas pārkāpj Savienības noteikumus.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES paplašināšanās process ir paātrinājies, tomēr daļa dalībvalstu baidās, ka Brisele varētu pazemināt tiesiskuma un korupcijas apkarošanas standartus jaunpienācējiem. Vairāki korupcijas skandāli Ukrainā vēl vairāk pastiprinājuši šaubas par valsts gatavību iestāties ES.

No tarifu atcelšanas līdz ierobežojumu atjaunošanai

2022. gadā ES atcēla tarifus un kvotas Ukrainas lauksaimniecības produkcijai, lai atbalstītu valsts ekonomiku kara apstākļos. Tomēr lētāku Ukrainas produktu ieplūšana ES tirgū izraisīja Eiropas zemnieku protestus, visstraujāk tie izvērtās Polijā, Rumānijā, Ungārijā, Slovākijā un Bulgārijā.

2023. gadā ES sāka pakāpeniski atjaunot ierobežojumus konkrētām preču grupām, bet šā gada 6. jūnijā pilnībā izbeidza preferenciālo tirdzniecības režīmu, atjaunojot pirmskara beznodokļu importa kvotas, lai pasargātu savus ražotājus.