ES gāzes krātuves pildītas zemāk nekā jebkad kopš 2011. gada, bet ministri lēmumus nepieņem
Eiropas Savienības dabasgāzes krātuves 20. oktobrī bija piepildītas par 74% — tas ir zemākais rādītājs kopš 2011. gada. Enerģētikas ministri 29. oktobrī Luksemburgā apsprieda četrus pasākumu kopumus, taču konkrētus lēmumus nepieņēma.

Eiropas Savienībā (ES) ziemas sezonu sāk ar zemākajiem dabasgāzes krājumiem pēdējo 15 gadu laikā, bet dalībvalstu enerģētikas ministri līdz šim nav vienojušies par saistošiem pasākumiem, kas pasargātu mājsaimniecības no jauna cenu kāpuma. Pēc ziņu vietnes Euronews datiem, 20. oktobrī ES gāzes krātuves bija piepildītas par 74%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2011. gada. Aptuveni 50 miljoniem eiropiešu jau tagad nav iespēju pienācīgi apsildīt savus mājokļus.
Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, uzsver, ka pašlaik nav tūlītēja piegāžu apdraudējuma, taču atzīst, ka enerģijas cenu krīze pakāpeniski pāraug arī piegāžu krīzē.
Ģeopolitiskais fons
Situāciju sarežģī karš ar Irānu. Hormuza šaurums, pa kuru tiek vesta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un dabasgāzes, ir slēgts jau gandrīz astoņus mēnešus. “Brent” markas jēlnaftas cena pieaugusi līdz 110 ASV dolāriem par barelu. Dabasgāzes cenas kopš kara sākuma audzušas par 140% un pirmo reizi kopš 2022. gada pārsniegušas 100 eiro par megavatstundu.
Četri apspriestie risinājumi
Sanāksmē Luksemburgā 29. oktobrī ministri izskatīja četrus iespējamos pasākumu kopumus:
- brīvprātīga enerģijas patēriņa samazināšana;
- obligātā gāzes krātuvju piepildījuma mērķa pazemināšana no 90% uz 80%, lai izvairītos no paniskas gāzes iepirkšanas;
- lielāki sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) apjomi un kopīgi iepirkumi;
- mājsaimniecību rēķinu samazināšana, tostarp viedo elektroenerģijas skaitītāju uzstādīšana pusē Eiropas mājokļu līdz 2030. gadam.
Sanāksme noslēdzās tikai ar diskusijām. Konkrēti patēriņa samazināšanas mērķi netika noteikti, un dalībvalstis joprojām nav vienisprātis par kopīgiem enerģijas iepirkumiem un nodokļiem enerģētikas nozarei. Vienošanās par elektroenerģijas tīklu maksām, visticamāk, netiks panākta pirms decembra.
Komisija norāda, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES ir kļuvusi noturīgāka pret enerģētikas satricinājumiem. Iespējams, gāzes šoziem pietiks, taču jautājums, kurš par to maksās, paliek atklāts.
/nginx/o/2026/11/02/18012611t1h7238.jpg)

