ES līderi apspriež vienota pārstāvja izraudzīšanos miera sarunām par Ukrainu
Īrijā notiekošajā Eiropas Savienības valstu līderu neformālajā samitā tiek apspriesta iespēja izraudzīties vienu personu, kas pārstāvētu ES miera sarunās par Ukrainu. Dalībvalstu viedokļi dalās, tāpēc lēmums šonedēļ nav gaidāms.
Īrijas galvaspilsētā šodien notiekošajā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu neformālajā samitā paredzēts spriest par to, vai izraudzīties personu, kas turpmākajās miera sarunās par karu Ukrainā pārstāvētu visas ES pozīciju. Jautājums kļuvis aktuāls brīdī, kad atsākušās ar ASV starpniecību organizētās sarunas starp Krieviju un Ukrainu, kurās arvien vairāk runā par jaunu, plašāku Eiropas drošības arhitektūru pēc kara beigām.
Dalībvalstis šajā jautājumā nav vienisprātis. Dažas uzskata, ka ES viedokli var paust gan Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, gan ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. Itālijas premjerministre Džordža Meloni turpretī uzskata, ka konkrēts pārstāvis nepieciešams, lai izvairītos no «sajukuma», kad ES vārdā darbojas dažādas diplomātiskās struktūras un atsevišķi līderi. Savā vēstulē A. Koštam viņa rakstīja, ka nekoordinēta rīcība dod trumpjus tiem, kas vēlas kara turpināšanos, un ka Eiropai jārunā «vienā, autoritatīvā valodā». Vienlaikus viņa uzsvēra, ka neprasa, lai šo amatu ieņemtu itālis. Domstarpību dēļ lēmums šonedēļ netiek prognozēts.
Eiropieši gaidīja koridoros
Šonedēļ Abū Dabī notikušajās Krievijas un Ukrainas pārstāvju sarunās, piedaloties ASV prezidenta īpašajiem sūtņiem Stīvam Vitkofam un Džēredam Kušneram, sarunu telpā nebija neviena ES pārstāvja. Pilsētā bija ieradušies Francijas, Vācijas, Itālijas un Apvienotās Karalistes nacionālās drošības padomnieki, kā arī Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas, A. Koštas un NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes biroju pārstāvji. Pēc kāda Eiropas diplomāta teiktā RFE/RL, viņi gaidīja koridoros un uzklausīja ASV puses brīfingus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien Dānijā vēlējās, lai eiropieši vienotos par augstākā līmeņa pārstāvi vai nelielu grupu, un cerēja uz vienošanos līdz novembra beigām, vēlams Labas gribas koalīcijas sanāksmē Vācijā 19. novembrī. Dž. Kušners norādīja, ka vienas personas identificēšana būtu lielāks sasniegums nekā Krievijas piekrišana Eiropu iekļaut sarunās.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals intervijā AFP pauda pretēju viedokli: īpašs sūtnis nav vajadzīgs, jo ES var pārstāvēt A. Košta un K. Kallasa, kuriem ir attiecīgi mandāti. Viņš noraidīja argumentu, ka K. Kallasa esot pārāk skarba Krievijas kritiķe.
Euobserver.com prognozē, ka līderi šodien varētu sākt debates par pārstāvja vai komandas struktūru un mandātu, bet konkrētu kandidātu nominēšana varētu tikt atlikta līdz decembra samitam.
