ES līderi paraksta kopīgu paziņojumu Ukrainas atbalstam

Pēc garas nakts Briselē Eiropas Savienības līderi piektdien, 19. jūnijā, apstiprināja kopīgu paziņojumu par atbalstu Ukrainai. Šis ir pirmais šāds paziņojums, ko parakstījušas visas 27 dalībvalstis kopš 2025. gada marta. Dokuments ir līdzīgs G7 valstu šonedēļ izdotajam aicinājumam – tajā Krievija tiek mudināta sākt pamieru un iesaistīties jēgpilnās miera sarunās.

Paziņojumā uzsvērts, ka ES ir apņēmusies palielināt spiedienu uz Krieviju un vājināt tās kara ekonomiku. "Krievija nav sasniegusi savus militāros un stratēģiskos mērķus, bet turpina uzbrukumus Ukrainas pilsētām un enerģētikas infrastruktūrai," teikts dokumentā. Interesanti, ka tekstā nav minētas tiešas sarunas ar Krieviju, lai gan daži līderi to vēlējās. Paziņojumu bija iespējams panākt pēc tam, kad Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Madjārs nomainīja Viktoru Orbānu, kurš iepriekš kavēja vienošanos.

Samita otrās dienas darba kārtībā ir arī nākamais ES budžets 2028.–2034. gadam. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ierodoties pauda stingru nostāju pret budžeta palielināšanu: "ES nedrīkst palielināt savu parādu. Mēs to nedrīkstam pieļaut." Sarunas par budžetu, visticamāk, ilgs vairākus mēnešus.

Īrijas premjerministrs Mihels Mārtins, kurš bija viens no nedaudzajiem līderiem, kas sniedza komentārus, atzīmēja, ka "ir obligāti jāturpina progress budžeta jautājumā". Viņš arī norādīja, ka lauksaimniecība ir strīdīgs jautājums – daudzas dalībvalstis vēlas uzlabot priekšlikumus, bet dažām jau tagad budžets šķiet pārāk liels.

Mārtins arī apsveica Endiju Bērnamu ar uzvaru Apvienotās Karalistes starpvēlēšanās, norādot, ka tas parāda, kas iespējams politiskās šķelšanās apstākļos. Viņš pauda cerību par gaidāmo ES un Apvienotās Karalistes samitu jūlijā, kurā varētu panākt progresu SPS, ETS un elektrības tirgus vienošanās jomā, kā arī jauniešu apmaiņas programmās.

Runājot par Ukrainu, Mārtins nosauca prezidenta Zelenska vakardienas uzrunu par vienu no nozīmīgākajām. Viņš atzina, ka Krievijas pusē nav redzama gatavība miera procesam, tomēr atbalstīja diplomātisku kanālu atvēršanu, atsaucoties uz Īrijas pieredzi konfliktu risināšanā.

Samitā piedalījās arī Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs. Turpmākie secinājumi no samita gaidāmi pēc sarunu noslēguma.