ES līderi pirmo reizi pagarina sankcijas pret Krieviju uz 12 mēnešiem
Eiropadomes samitā ES līderi vienojušies pagarināt sankcijas pret Krieviju uz 12 mēnešiem, nevis ierastajiem sešiem, kas ir precedentu radošs lēmums kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma.
Eiropas Savienības līderi pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir vienojušies par sankciju pagarināšanu pret Krieviju uz 12 mēnešiem, nevis ierastajiem sešiem. Lēmums tika pieņemts Eiropadomes sanāksmē, kas sākās ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dalību un turpinājās bez viņa, pulcējot tikai ES līderus.
Kopējais diskusiju ilgums bija aptuveni 3,5 stundas, un tās noslēdzās neilgi pirms pusnakts pēc Kijivas laika. Eiropadomes prezidentes pārstāve Marija Tomašika pavēstīja žurnālistiem Briselē, ka debates par Ukrainu ir pabeigtas un līderi pieņēmuši secinājumus, kā arī nolēmuši pagarināt sankcijas pret Krieviju uz 12 mēnešiem.
Šis solis ir precedents ES, jo pēdējos aptuveni desmit gados, tostarp visā pilna mēroga kara laikā, dalībvalstīm sankcijas bija jāatjauno ik pēc pusgada. Tas atsevišķām galvaspilsētām, īpaši Budapeštai, deva iespēju kaulēties. Izmaiņas periodā kļuva iespējamas pēc Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna zaudējuma vēlēšanās.
Iepriekš, pirms samita, avoti ziņoja, ka ES varētu piekrist pagarināt sankcijas uzreiz uz gadu, jo vairs nav veto šķēršļu. Orbāna vadībā Ungārija regulāri bloķēja sankciju un citu ES lēmumu pieņemšanu, pieprasot dažādas piekāpšanās. Bieži tai pievienojās arī Slovākija. Pašlaik, strādājot pie 21.sankciju paketes pret Krieviju, šķērslis ir Bulgārijas nostāja, kas iebilst pret patriarha Kirila iekļaušanu sarakstos.
