ES līderi strīdas, ko sūtīt uz miera sarunām par Ukrainu
Dublinas Eiropas Politiskās kopienas samitā ES vadītāji nespēj vienoties, kurš pārstāvēs Eiropu miera sarunās par Krievijas karu Ukrainā. Eiropu satrauc iespēja, ka ASV piekritīs Krievijas prasībām mainīt Eiropas drošības iekārtu.
Dublinā notikušajā Eiropas Politiskās kopienas samitā, kurā piedalījās 47 Eiropas valstu līderi, ES vadītāji nespēja vienoties, kuru personu nosūtīt uz miera sarunām par Krievijas karu Ukrainā. Jautājums kļuva aktuāls pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs paziņoja, ka Eiropas pārstāvji piedalīsies nākamajās sarunu kārtās. Šī nenoteiktība ir nozīmīga, jo no tās var būt atkarīgs, vai Eiropa spēs ietekmēt Ukrainas un visa kontinenta drošības nākotni.
Eiropa meklē vietu pie galda
Vitkofs un Trampa znots Džereds Kušners nesen apmeklēja sarunas Abū Dabī, pēc tam tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā un pēc tam devās uz Dublinu, lai informētu Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Uz jautājumu, kāpēc Eiropai pienākas viena vieta pie sarunu galda, bet ASV — divas, ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa atbildēja ar ironisku smieklu. Viņa kopā ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Košta tiek minēta kā ticamākā ES pārstāve, taču bloks vēl nav vienojies par vienu cilvēku, jo daudzi valstu līderi vēlas piedalīties paši.
Vācijas kancleris Fridrihs Mercs paziņoja, ka pie galda jābūt Ukrainai, eiropiešiem, amerikāņiem un Krievijai, taču, tāpat kā vairāki citi līderi, nebija par īpaša sūtņa iecelšanu. Zelenskis uzsvēra, ka Eiropai jākļūst par regulāru sarunu dalībnieci. Itālijas premjerministre Džordža Meloni vēstulē Kostam pagājušajā nedēļā kritizēja vienotības trūkumu un norādīja, ka nesaskaņu tēls kalpo to interesēm, kas vēlas kara turpināšanos. Slovēnijas premjers Janezs Janša runāja par sliktu noskaņojumu līderu vidū, savukārt Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs to noliedza.
Drošības bažas
Līderi baidās, ka ASV varētu pieņemt Krievijas prasības mainīt Eiropas drošības struktūru, galvenokārt NATO ietvaros. Putins min garantiju, ka Ukraina nekad neiestāsies NATO, un pat alianses paplašināšanās atcelšanu attiecībā uz Somiju un Zviedriju. Viņš arī teica, ka Eiropas karaspēks Ukrainā būtu leģitīms mērķis. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals norādīja, ka Eiropa atrodas Krievijas lamatās.
Finansējuma jautājums
Eiropas Komisija oktobrī konstatēja 70 miljardu eiro robu ES solītajā finansējumā Ukrainas ekonomikai. Slovākijas premjers Roberts Fico iebilst pret jebkādu turpmāko atbalstu Ukrainai, bet Mercs brīdināja, ka var bloķēt ES nākamo septiņu gadu budžetu, ja dalībvalstis nepiekritīs piedalīties Ukrainas finansēšanā.
