ES līderi vienojas, kas pārstāvēs Eiropu turpmākajās miera sarunās par Ukrainu

Dublinā piektdien, 13. novembrī, ES līderi vienojās par kopīgu pārstāvniecību turpmākajās miera sarunās par karu Ukrainā. Eiropas vārdā sarunās piedalīsies Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un Polijas (tā sauktās E5 valstis) nacionālās drošības amatpersonas, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropadomes pārstāvji. Jautājums ir svarīgs tāpēc, ka nākamnedēļ paredzēta ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās, un Eiropā pieaug bažas, ka lēmumi par kontinenta drošību varētu tikt pieņemti bez tās līdzdalības.

Sanāksme, ko uzņēma Īrija, kura šobrīd ir ES Padomes rotējošā prezidentūra, sākotnēji bija iecerēta kā diskusija par mākslīgā intelekta attīstību atbilstoši Eiropas vērtībām. Tomēr lielāko daļu laika aizņēma sarunas par Ukrainu, jo līderi strīdējās par sarunu formātu: vai Eiropu pārstāvēs viena persona vai vairākas, un kam jābūt šai personai. Jautājumu dienaskārtībai pēdējā brīdī pievienoja Itālijas premjerministres Džordžas Melonī pieprasījums.

Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta pēc sanāksmes sacīja, ka nepieciešama komanda un vienota balss, norādot, ka arī Tramps sarunām ir iecēlis divus sūtņus — Stīvu Vitkoffu un Džaredu Kušneru. Vācijas kanclers Fridrihs Mercs agrāk bija atbalstījis šaurāku loku ar Berlīnes, Parīzes un Londonas amatpersonām, bet ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa uzskatīja, ka vadīt sarunas vislabāk varētu viņa.

Bažas par ASV un Krievijas vienošanos

Trampa un Putina tikšanās paredzēta 18.–19. novembrī APEC samita laikā Šeņdžeņā, Ķīnā. Eiropā tā izraisījusi brīdinājumus par iespējamu Jaltas tipa vienošanos, kurā lielvalstis lemtu par Eiropas drošību pāri iesaistīto valstu galvām. Mercs ASV adresēja aicinājumu: „Lūdzu, bez pārsteigumiem!”

Putins Dublinas sanāksmes laikā paziņoja, ka ir gatavs Eiropas dalībai sarunās, mainot Maskavas iepriekšējo nostāju. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs gan precizēja, ka eiropiešiem vispirms jāparāda patiesa gatavība veicināt miera procesu. Kallasa šo nosacījumu nodēvēja par lamatām. Citas amatpersonas norādīja, ka Krievijas prasības nozīmētu NATO izvešanu no Krievijas pierobežas valstīm, sankciju atcelšanu un ārvalstu karaspēka aizliegumu Ukrainā.

Mākslīgā intelekta jautājums

Pusdienu laikā līderi apsprieda, kā padarīt Eiropas mākslīgo intelektu „suverēnāku”, proti, mazāk atkarīgu no ASV un Ķīnas tehnoloģiju piegādātājiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija un Nīderlande 2. decembrī rīkos „Tech Creators” tikšanos. Uzņēmuma Mistral vadītājs Artūrs Menšs aicināja aptuveni 260 miljardus eiro, ko tērē ārvalstu tehnoloģijām, novirzīt vietējai infrastruktūrai, pētniecībai un attīstībai.