ES pirmoreiz Briselē uzņēmusi talibu delegāciju
Afganistānas talibu delegācija otrdien Briselē tikās ar Eiropas Savienības amatpersonām slēgtās sarunās par konsulārajiem pakalpojumiem un afgāņu 'cieņpilnu atgriešanos' dzimtenē. Cilvēktiesību organizācijas kritizē šo soli, norādot, ka tas grauj ES saistības cilvēktiesību jomā.
Otrdien, 23. jūnijā, Briselē notikusi pirmā tiešā tikšanās starp Afganistānas talibu kustības pārstāvjiem un Eiropas Savienības (ES) amatpersonām. Sarunas notikušas slēgtā veidā, un to galvenā tēma bija konsulārie pakalpojumi afgāņu pilsoņiem ES teritorijā, kā arī viņu 'cieņpilnas atgriešanās' nodrošināšana uz Afganistānu. Talibu ārlietu ministrijas pārstāvis Abduls Kahars Balhī, kurš vadīja piecu cilvēku delegāciju, šo vizīti nodēvēja par vēsturisku, jo tā ir pirmā reize, kad Islāma Emirāta pārstāvji ieradušies ES un apsprieduši jautājumus ar dalībvalstīm Briselē.
Balhī norādīja, ka sarunās tika skarti uzticības veicināšanas pasākumi, konsulārās klātbūtnes paplašināšana un atgriešanās process. Tikšanās norises vieta netika atklāta. Beļģijas iestādes talibu delegācijai izsniegušas piecas iebraukšanas vīzas.
Talibi atguva varu Afganistānā 2021. gada augustā pēc ASV vadītā starptautiskā karaspēka izvešanas. Kopš tā laika režīms ieviesis stingrus ierobežojumus, īpaši attiecībā uz sievietēm un meitenēm. Cilvēktiesību aizstāvji asi kritizējuši ES lēmumu uzsākt dialogu ar talibiem. 'Jebkurai mijiedarbībai ar talibiem par prioritāti jāizvirza cilvēktiesību aizsardzība un atbildības nodrošināšana, nevis cilvēku deportēšana briesmās,' sacīja Hjūmena Raitas Vočas (Human Rights Watch) pētniece Ferēšta Abāsī.
Jau 12. maijā Eiropas Komisija apstiprināja, ka plāno sarunas Briselē ar talibu režīmu. Pašlaik afgāņi ir viena no lielākajām patvēruma meklētāju grupām ES, un arvien vairāk dalībvalstu cenšas paātrināt to personu deportāciju, kurām atteikts patvērums vai kuras izdarījušas noziegumus uzņēmējvalstīs.
