ES samitā asas domstarpības par migrāciju, Ukrainu un budžetu — lēmumi atlikti

Briselē 15. un 16. oktobrī notika Eiropadomes samits — Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksme. Divu saspringtu dienu laikā līderi strīdējās par klimata noteikumiem, migrācijas politiku un Ukrainas ilgtermiņa finansēšanas vajadzībām, taču būtiskus lēmumus nepieņēma. Tie atlikti uz nākamajām tikšanās reizēm novembrī un decembrī. Avots norāda, ka tuvojas vēlēšanas Spānijā un Francijā, bet līderu pozīcijas ir ļoti nostabilizējušās.

Ukrainas finansējums

Samitā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš aicināja ES vienoties par finansēšanas plānu, pretējā gadījumā brīdinot par bezprecedenta migrācijas krīzi, ja uz Eiropu dotos “20 miljoni ukraiņu”. Pēc viņa teiktā, karš nākamgad izmaksās 155 miljardus eiro, un Ukrainai vajag vismaz 70 miljardus eiro no ES, lai segtu aizsardzības, ieroču un noturības vajadzības.

Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta atklāja, ka līderi šim jautājumam nepavadīja daudz laika, bet lūdza Eiropas Komisiju sagatavot konkrētu priekšlikumu. Divi diplomāti izdevumam POLITICO stāstīja, ka tiek skatīti dažādi varianti: līdzekļi no Ukrainas sabiedrotajiem ārpus ES, neapgūti ES fondi un vēl viens kopīgs ES aizdevums papildus pērn saskaņotajam 90 miljardu eiro aizdevumam.

Atkārtoti tika apspriesta arī aptuveni 300 miljardu eiro vērto iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana. Pērn līderi to noraidīja, jo iebilda Beļģija, Francija un Itālija. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pēc sarunām teica, ka “nekas nav mainījies” un īstermiņā nauda jāmeklē citur.

ES budžets

Samitā cerēja pārtraukt mēnešiem ilgušo strupceļu par ES gandrīz 2 triljonu eiro ilgtermiņa budžeta apjomu. Vācijas vadītā “taupīgo” valstu grupa, kas iestājas par mazāku budžetu, un “Kohēzijas draugu” grupa, kas vēlas lielāku, nespēra būtiskus soļus viena pret otru. Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš amatu atstās nākamgad, brīdināja, ka bez vienošanās šogad viņam vairs nebūs politiska mandāta to apstiprināt.

Migrācija un klimats

Polijas premjerministra Donalda Teska mēģinājums mīkstināt emisiju tirdzniecības sistēmu ETS2 guva plašāku atbalstu nekā iepriekš, taču tika noraidīts. Dānija, Itālija un Polija centās saasināt ES nostāju migrācijā, saistot neatbilstošu migrāciju ar noziedzību. Šo priekšlikumu atbalstīja ap 10 valstu, tostarp Ungārija, taču formulējumi no secinājumiem tika svītroti. Ursula fon der Leiena apstiprināja, ka Komisija līdz gada beigām iesniegs ārkārtas reaģēšanas ietvaru masveida migrācijas gadījumiem.