ES samits: līderi vienojas ārpolitikas jautājumos, bet budžeta strīdi turpināsies
ES līderi sasniedza vienošanos ārpolitikā, ieviesa 21. sankciju paketi pret Krieviju, taču nākamā budžeta apstiprināšana atlikta uz gada otro pusi.
Briselē piektdien noslēdzas divu dienu ES samits, kurā dalībvalstu līderi panāca vienošanos ārpolitikas jautājumos, bet nākamā budžeta problēma tiks risināta gada otrajā pusē. Ceturtdien līderi pievērsās ārpolitikai: viņi apsveica Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski saistībā ar pirmā klastera atvēršanu Ukrainas iestāšanās sarunās, un, atbildot uz viņa aicinājumu pastiprināt spiedienu uz Krieviju, pieņēma jau 21. sankciju paketi. Pirmo reizi sankcijas noteiktas uz vienu gadu, nevis uz sešiem mēnešiem. Tas netieši liecina, ka Eiropa necer uz ātru kara beigšanos vai sarunām ar Maskavu, neraugoties uz neseno Eiropadomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas mēģinājumu izveidot kanālu saziņai ar Krievijas vadību.
„Ja Krievija nevēlas nodarboties ar diplomātiju, tad diplomātiskie kanāli saziņai ar to nav svarīgi. Vispirms jāparādās skaidrām pazīmēm, ka Krievija tam ir gatava. Šodien šādu pazīmju nav. Nav jēgas diplomātiskajiem kanāliem, ja nav pamata sarunām,” sacīja Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs.
Sankcijas vieglāk ieviest nekā atcelt. Samita dalībnieki piesardzīgi optimistiski vērtēja ASV un Irānas vienošanos, kas nākotnē varētu paredzēt sankciju atcelšanu Teherānai. „Mums ir skaidri kritēriji. Pret Irānu darbojas dažādas sankcijas, kas saistītas ar tās kodolprogrammu. Protams, ja apstākļi ļaus un tiks noslēgts kodolvienošanās, tad, domāju, dalībvalstis apspriedīs iespēju atcelt sankcijas. Tomēr pagaidām mēs tam neesam gatavi,” sacīja ES ārlietu augstā pārstāve Kaja Kallasa.
Budžeta diskusija
Piektdien samita dalībnieki apsprieda vienu no aktuālākajām problēmām – ES budžeta projektu 2028.–2034. gadam, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu būtu 2 triljoni eiro. Daļa šo līdzekļu tiktu nodrošināta ar aizņēmumiem, kas jau izsaucis asu galveno donorvalstu reakciju.
„Man šķiet, es skaidri pateicu: jauna Eiropas parāda nevar būt. Budžetam jābūt sabalansētam, tāpēc mums būs jāpieliek ievērojamas pūles gada otrajā pusē, lai pieņemtu budžetu no 2028. gada un vēlāk. Bet šis uzdevums ir mums priekšā gada otrajā pusē, nevis pirmajā,” sacīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
