ES stājas spēkā jauni migrācijas politikas noteikumi
Piektdien Eiropas Savienībā sāka darboties jauni noteikumi, kas izriet no plašas migrācijas un patvēruma sistēmas reformas, paredzot pastiprinātas robežpārbaudes un jaunu solidaritātes mehānismu.

Piektdien Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā jauni noteikumi, kas ir lielas migrācijas sistēmas un patvēruma piešķiršanas reformas rezultāts. ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners norādīja, ka pirmo reizi tiek izveidota visaptveroša Eiropas līmeņa sistēma, kas ļaus valstīm stiprināt robežkontroli.
Tagad migrantiem, kuri nelikumīgi ieceļo ES, tiks veiktas drošības pārbaudes līdz septiņām dienām. Personu apliecinošie dokumenti, kā arī biometriskie dati – sejas fotogrāfijas un pirkstu nospiedumi – tiks ievadīti vienotā datubāzē. Mērķis ir noteikt, kam nepieciešama paātrināta vai standarta patvēruma pieteikuma izskatīšana, kā arī identificēt personas, kuras jāatgriež izcelsmes vai tranzītvalstīs.
Jaunā sistēma paredz paātrinātu procedūru tiem patvēruma meklētājiem, kuri tiek uzskatīti par drošības apdraudējumu vai kuriem ir mazas iespējas iegūt bēgļa statusu – piemēram, no Marokas un Bangladešas, kur atteikumu līmenis pārsniedz 80%. Viņu lietas izskatīs līdz 12 nedēļām centros pie ES ārējām robežām. Pārējiem paliks spēkā standarta procedūra.
Lai mazinātu slogu valstīm, kas uzņem lielāko daļu migrantu (Itālija, Grieķija, Malta), reforma ievieš solidaritātes mehānismu. Dalībvalstīm katru gadu būs jāuzņem vismaz 30 000 patvēruma meklētāju no citām ES valstīm, vai arī jāmaksā 20 000 eiro par katru neuzņemto personu. Sarunas par šo mehānismu bijušas sarežģītas – 2025. gada pirmajā kārtā vairākas valstis atteicās uzņemt nevienu.
Reforma ietver arī krīzes rīcības plānu pēkšņam migrācijas pieaugumam, piemēram, 2015.–2016. gada krīzei. Tas ļaus valstīm pagarināt patvēruma meklētāju aizturēšanas termiņus pie ārējām robežām. Šis mehānisms attieksies arī uz tā saukto migrācijas plūsmu instrumentalizāciju, kurā regulāri tiek apsūdzētas Baltkrievija un Krievija.
Cilvēktiesību organizācijas kritizē reformu, norādot, ka tā var novest pie ilgstošas aizturēšanas, tostarp bērniem. Dažas valstis vēl nav pabeigušas nepieciešamās infrastruktūras izveidi, bet citām radušās problēmas ar biometrisko datubāzi. Sabiedrības noskaņojums migrācijas jautājumos kļuvis kritiskāks, un ES tiek aicināta rīkoties tālāk. Pašlaik steidzamības kārtā tiek izskatīts jauns pasākumu kopums, lai paātrinātu to personu deportāciju, kurām atteikts patvērums.


