ES un NATO valstu vidū saasinās domstarpības par atbildi Krievijai

Eiropas Savienībā pieaug diskusijas par to, kā efektīvāk reaģēt uz Krievijas darbībām, tomēr vienotības trūkst gan par konkrētiem soļiem, gan par to, kurai institūcijai — ES vai NATO — būtu jāuzņemas vadošā loma.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nākusi ar priekšlikumu izveidot Eiropas Drošības padomi, atsaucoties uz Donalda Trampa un Vladimira Putina rīcību. Viņa uzsvērusi, ka šāda institūcija šobrīd ir aktuālāka nekā jebkad, ņemot vērā pastāvošo risku raksturu un mērogu. Tāpat ES ir izvirzījusi priekšlikumus, kas paredzētu Savienībai plašākas pilnvaras krīzes situāciju lēmumu pieņemšanā, kā arī iespēju rīkot ārkārtas sanāksmes. Tomēr šie priekšlikumi rada bažas par funkciju pārklāšanos ar NATO, kas jau pilda līdzīgu drošības misiju, un var izraisīt institucionālu konfliktu starp abām organizācijām.

Vienlaikus alianses iekšienē parādās arī atklāta skepse. Slovākijas populistiskais premjers Robert Fico ir apšaubījis NATO kolektīvās aizsardzības klauzulas pamatotību. Viņš jau ilgstoši argumentē, ka Rietumvalstu pieeja Krievijai un nepārtrauktais atbalsts Ukrainai palielina kara risku, nevis to mazina.

Par situācijas sarežģītību liecina arī tas, ka, lai gan Eiropas valstis publiski asi kritizē Kremli par pieaugošajiem Krievijas uzbrukumiem, konkrēta rīcība kavējas. Kā norāda augsta ranga NATO diplomāts, pašreizējā stratēģija būtībā ir palikt mierīgiem un turpināt ikdienas darbu, nevis steigties ar radikāliem lēmumiem. Šī pieeja atklāj plaisu starp Eiropas politiķu retoriku un faktisko gatavību rīkoties, kamēr diskusijas par institucionālo atbildību un jaunām drošības struktūrām turpinās.