ES uzņēmumu forma «EU Inc» iestrēgusi: Eiroparlamenta komiteja nespēj panākt balsojumu

Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja (JURI) 19. oktobrī neizdevās nobalsot par ziņojuma projektu, kas attiecas uz «EU Inc» — Eiropas Komisijas piedāvāto brīvprātīgo vienotā uzņēmuma formu jeb tā saukto «28. režīmu». Tā mērķis ir mazināt sadrumstalotību 27 dalībvalstu tiesību sistēmās un atvieglot uzņēmumu dibināšanu un izaugsmi. Priekšlikumu iesniedza Komisija 18. martā 2026. gadā, cerot vienoties līdz gada beigām, taču likumdevēju nostājas joprojām šķiet tālu viena no otras.

Ko paredz priekšlikums

«EU Inc» būtu papildu iespēja līdzās nacionālajām uzņēmumu formām ar vienotiem noteikumiem visā ES. Uzņēmumu varētu reģistrēt vienā dalībvalstī, izmantojot centrālo ES saskarni, 48 stundu laikā. Minimālais kapitāls ir viens eiro, sākotnējais iemaksājums nav vajadzīgs. Dibināšana, pārvaldība, akciju izlaide un likvidācija notiktu digitāli, bez notāra vai palātu maksām. Esošie uzņēmumi varētu pārveidoties, nelikvidējoties. Paredzēta arī vienota Eiropas darbinieku akciju opciju sistēma. Darba līgumi, darba laiks, atlaišanas aizsardzība un sociālā nodrošinājuma noteikumi paliktu atkarīgi no darba vietas valsts, un nodokļu rezidence nemainītos.

Strīds par darba ņēmēju tiesībām

Parlamentā sarunas apstājušās pēc tam, kad JURI divreiz nespēja nodrošināt vairākumu referenta Renē Repasi (S&D) ziņojumam. Viņš uzsver, ka nepieciešama juridiskā noteiktība un aizsardzība pret ļaunprātīgu izmantošanu, un brīdina, ka opcijām nevajadzētu aizstāt algu vai sociālās iemaksas.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) norāda uz «režīma izvēles» risku: uzņēmumi varētu reģistrēties valstīs ar vājāku darba aizsardzību. Tā arī brīdina par darbinieku informēšanas apiešanu un paātrinātu likvidāciju, atstājot neizmaksātas algas.

Dibinātāju iebildumi

Kampaņa EU-INC, ko atbalsta vairāk nekā 26 000 dibinātāju un investoru, 15. oktobrī paziņoja, ka sākotnējais priekšlikums vairs nepastāv. Tās līdzdibinātājs Simons Šēfers kritizē nacionālo tiesu lomu un centrālā reģistra izņemšanu no Padomes kompromisa teksta. Kampaņa pieprasa atjaunot piecus elementus un nepieciešamības gadījumā ir gatava vēlināt likumu, nevis pieņemt novājinātu versiju. Tiesisko pamatu un krāpšanas risku apšauba arī juristu grupa un Vācijas notāru kamera.