ES valstis apsver patvēruma meklētāju atgriešanas centrus Ruandā un Uzbekistānā
Eiropas Savienības valstu grupa plāno izveidot centrus noraidīto patvēruma meklētāju izraidīšanai uz Ruandu un Uzbekistānu, balstoties uz nesen apstiprināto likumu, kas atļauj šādas ārvalstu struktūras.
Trīs Eiropas diplomāti apstiprinājuši, ka vairākas ES dalībvalstis izskata iespēju nosūtīt noraidītos patvēruma meklētājus uz Ruandu un Uzbekistānu. Šis solis ir daļa no bloka centieniem pirmo reizi pārcelt daļu no migranta atgriešanas sistēmas ārpus savām robežām.
Plāni seko likuma apstiprināšanai, kas dod ES galvaspilsētām tiesības izveidot centrus trešās valstīs personām, kurām liegts uzturēties blokā – tā sauktos atgriešanas centrus –, ja šīs valstis ievēro cilvēktiesības un starptautiskās tiesības.
Vairāk nekā puse no 27 ES dalībvalstīm šomēnes aicināja rīkoties ātri, lai izveidotu šādus centrus, liecina POLITICO redzētā vēstule. Dānija, Austrija, Grieķija, Vācija un Nīderlande ir šīs iniciatīvas virzītājvalstis. Grieķijas premjerministrs Kiriakos Mitsotakis paziņoja, ka mērķis ir noslēgt pirmās vienošanās 2026. gadā, lai centri darbotos no 2027. gada.
Uzņēmējvalstis vēl nav noteiktas, un politiskais un diplomātiskais process vēl jāizspēlē, norāda citi diplomāti. Līdzšinējie mēģinājumi ārpuskontinentālu migrācijas pārvaldību – Lielbritānijas plāni ar Ruandu tika atcelti, bet Itālijas centri Albānijā saskārās ar tiesiskiem šķēršļiem. Atbalstītāji uzskata, ka jaunie ES noteikumi var gūt panākumus, jo tie nodrošina skaidru juridisko pamatu.
Lai gan valdības skatās uz Ruandu un Uzbekistānu, individuālās dalībvalstis slēgs savus līgumus. Eiropas Komisija nav piedalījusies šajās izvēlēs, un tā kopā ar citām galvaspilsētām jāinformē pirms centru darbības sākšanas. ES jau ir ieguldījusi 900 miljonus eiro Ruandā un 119 miljonus eiro Uzbekistānā. Aiz slēgtām durvīm tiek apspriesta arī Uganda, bet Ēģipte un Lībija izslēgtas cilvēku kontrabandas risku dēļ.
Kipras migrācijas ministrs Nikolass Ioannidis sacīja, ka vispārējā ideja ir izvietot centrus, iespējams, Āfrikā vai Āzijā, bet ne tuvu Eiropas robežām. Viņš uzsvēra, ka cilvēktiesību aizsardzība būs kritērijs un ES vēlas, lai starptautiskās organizācijas palīdzētu nodrošināt noteikumu ievērošanu.
Tomēr iniciatīva saskaras ar kritiku. ANO bēgļu aģentūras pārstāvis Brisele brīdināja, ka bēgļiem draud neatgriezenisks kaitējums. Francija un Spānija ir izaicinājušas plānu, bet Francijas prezidents Makrons norādīja, ka neredz šādu centru darbību praksē. Zaļo eiroparlamentāriete Melisa Kamara paziņoja, ka centru izveide pārkāpj ES pamatvērtības.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas tika pieņemti Eiropas Parlamentā, atgriešanas centros dzīvos cilvēki, kuri jau izsmēluši visas juridiskās iespējas palikt blokā un gaida izraidīšanu. Tas atšķiras no agrākiem plāniem, kas koncentrējās uz patvēruma meklētājiem.
