ES valstis vienojas atbrīvot 6,6 miljardus eiro militārās palīdzības Ukrainai
ES valstis piektdien vienojās atbloķēt Eiropas Miera fonda programmu 6,6 miljardu eiro apmērā Ukrainas atbalstam, kas bija apturēta kopš 2023. gada pavasara Ungārijas veto dēļ. Vienošanās panākta pēc Viktora Orbāna zaudējuma vēlēšanās un jaunas Ungārijas valdības nākšanas pie varas.
Eiropas Savienības dalībvalstis piektdien, 25. septembrī, Briselē Politikas un drošības komitejas sanāksmē panāca politisku vienošanos atbloķēt Eiropas Miera fonda (EPF) programmu 6,6 miljardu eiro apmērā Ukrainas militārajam atbalstam. Par lēmumu paziņoja ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, sociālajos tīklos rakstot, ka tā ir laba ziņa Ukrainai un slikta — Krievijai. Viņa piebilda, ka Maskavas hibrīduzbrukumu mērķis ir iebiedēt Eiropu un panākt atbalsta Ukrainai samazināšanu, taču Eiropa rīkojas pretēji.
Eiropas Miera fonds tika izveidots, lai daļēji kompensētu dalībvalstīm izmaksas par Ukrainai nodoto bruņojumu un munīciju, un kara pirmajos gados bija viens no galvenajiem ES atbalsta instrumentiem. Tomēr 2023. gada maijā Ungārija, kuru toreiz vadīja premjerministrs Viktors Orbāns, programmu bloķēja ar veto. Budapešta bija sašutusi par Kijivas lēmumu iekļaut Ungārijas lielāko komercbanku OTP Bank sarakstā ar tā dēvētajiem starptautiskajiem kara sponsoriem. Šis saraksts tika slēgts 2024. gadā pēc rietumvalstu kritikas, taču Ungārija veto tomēr nenoņēma, izraisot neapmierinātību citās ES galvaspilsētās. Strupceļa dēļ Brisele uzsāka jaunas atbalsta programmas, bet fonds palika iesaldēts.
Situācija mainījās pēc tam, kad Orbāns aprīlī zaudēja parlamenta vēlēšanas un varu pārņēma premjerministrs Pēters Magars. Kopš tā laika dalībvalstis risināja sarunas par nosacījumiem, kā atbloķēt 6,6 miljardus eiro.
Pēc Kallasas teiktā, piektdien panāktā vienošanās sadala summu trīs daļās: 4,7 miljardi eiro izmaksu kompensācijai, 1 miljards eiro kopīgiem militārā aprīkojuma iepirkumiem un 900 miljoni eiro ES misijai Ukrainas bruņoto spēku apmācībai. Daļa valstu savu daļu no 4,7 miljardiem eiro pārskaitīs tieši Ukrainai, taču Kallasa nenosauca, kuras tieši. Pirms līdzekļu faktiskas izmaksas jāpieņem vairāki tiesību akti.
Ziņa nāk laikā, kad Ukraina saskaras ar 27 miljardu ASV dolāru (23,67 miljardu eiro) deficītu aizsardzības ministrijas budžetā. Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds risina sarunas ar Ukrainas valdību par iespējamu risinājumu. Piektdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka budžeta deficīts jāatrisina laikā no oktobra līdz novembrim, lai apmaksātu dronu piegādes, kas plānotas 2027. gada pirmajos trīs mēnešos.
