ES vispirms grib precizēt Ukrainas finansējuma deficīta apmēru, tad lems par tā segšanu
ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis paziņoja, ka pirms lēmuma par Ukrainas finansējuma deficīta segšanu jāveic detalizēts izvērtējums par tā apmēru un cēloņiem. Kijiva lūdz segt 23 miljardu eiro deficītu, taču Brisele prasa precīzāku aprēķinu.
Eiropas Komisijas ekonomikas lietu komisārs Valdis Dombrovskis intervijā Euronews norādīja, ka Eiropas Savienībai vispirms jāveic rūpīga Ukrainas augošo budžeta vajadzību analīze, pirms tiek pieņemts lēmums par to segšanu. Viņš uzsvēra, ka jānoskaidro vairāki atklāti jautājumi saistībā ar šīm vajadzībām.
Dombrovskis atgādināja, ka karš Ukrainā turpinās ar lielu intensitāti un Krievija pat pastiprina uzbrukumus, tāpēc arī Ukrainas ekonomiskā situācija ir sarežģīta un finansējuma vajadzības var pieaugt.
23 miljardu eiro pieprasījums
Kijiva vēršas pie sabiedrotajiem ar lūgumu segt 23 miljardu eiro finansējuma deficītu, kas nepieciešams karavīru uzturēšanai, sociālajam atbalstam un ieroču iegādei. Brisele gan pagaidām nav pārliecināta par šo summu un pieprasa detalizētu skaidrojumu par deficīta apmēru, izcelsmi un iespējamiem segšanas veidiem.
Kā vienu no risinājumiem Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis paātrināt izmaksas 90 miljardu eiro kredīta ietvaros. Tas tomēr izjauktu sākotnējo grafiku, saskaņā ar kuru 2026. gadam paredzēti 45 miljardi eiro, bet 2027. gadam – vēl 45 miljardi eiro. Brisele brīdina, ka priekšlaicīga naudas izmaksa varētu radīt risku, ka atbalsts jau nākamgad tiktu izsmelts.
Dombrovskis norādīja, ka vispirms jānoskaidro papildu vajadzību būtība, un tikai tad ar Ukrainas varas iestādēm jārunā par finansēšanas veidu, piebilstot, ka 90 miljardu eiro kredīts pieļauj zināmas korekcijas.
Pārskatāmības jautājumi
Finansējuma deficīts atkal aktualizējis jautājumus par pārskatatbildību un caurskatāmību, kas Ukrainu pavada kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma, tostarp korupcijas skandālus un ziņojumus par līdzekļu izšķērdēšanu. Kā kredīta piešķiršanas nosacījumu Kijiva Briselei piešķīrusi tiesības uzraudzīt savus bankas kontus, savukārt Eiropas Komisija pārbauda arī ieroču iepirkuma līgumus. Dombrovskis uzsvēra, ka labai pārvaldībai un korupcijas apkarošanai tiek pievērsta liela uzmanība visās šajās programmās.
Līdz šim no 2026. gadam paredzētā 45 miljardu eiro transša Ukrainai izmaksāti 3,2 miljardi eiro budžeta atbalstam un 8,35 miljardi eiro militārajai palīdzībai.
Kā alternatīvu finansējumam Ukraina aicinājusi ES valstis apsvērt Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu izmantošanu. ES rīcībā ir šādi aktīvi 210 miljardu eiro apmērā, lielākā daļa no tiem glabājas Euroclear depozitārijā Beļģijā.
