Eurostat: ES mājsaimniecību reālie ienākumi otrajā ceturksnī pieauguši par 0,1%
Eiropas Savienībā un eurozonā mājsaimniecību reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2026. gada otrajā ceturksnī palielinājušies par 0,1%. Uzkrājumu norma turpināja samazināties.
ES statistikas birojs Eurostat ziņo, ka 2026. gada otrajā ceturksnī mājsaimniecību reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju gan Eiropas Savienībā, gan eurozonā (valstīs, kas lieto eiro) pieauga par 0,1%. Patēriņš auga straujāk, bet mājsaimniecību uzkrājumu norma turpināja sarukt. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ienākumu pieauguma brīdī vairāk tērēja un mazāk krāja.
Pirmajā ceturksnī ienākumu pieaugums ES bija 0,3%, bet eurozonā 0,1%.
Patēriņš un uzkrājumi
Mājsaimniecību reālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju otrajā ceturksnī pieauga par 0,4% ES un par 0,3% eurozonā. Pirmajā ceturksnī patēriņš ES bija sarucis par 0,1%, bet eurozonā nebija mainījies.
Uzkrājumu norma ceturkšņa laikā samazinājās par 0,3 procentpunktiem ES, līdz 13,9%, un par 0,2 procentpunktiem eurozonā, līdz 14,2%. Uzkrājumu norma rāda, kādu daļu no izmantojamiem ienākumiem mājsaimniecības netērē, bet atliek. Tātad 13,9% nozīmē, ka vidēji ES mājsaimniecības uzkrāj aptuveni 14% no saviem rīcībā esošajiem ienākumiem.
Visstraujāk no valstīm, par kurām dati publicēti, uzkrājumu norma kritās Somijā (par 1,6 procentpunktiem), Ungārijā (par 1,4) un Itālijā (par 1,2).
Investīcijas
Mājsaimniecību investīciju līmenis eurozonā palika nemainīgs – 8,3%. ES tas samazinājās par 0,1 procentpunktu, līdz 8%.
Dati par atsevišķām valstīm
Eurostat tabulā iekļauti dati par 15 ES dalībvalstīm. Igaunija, Latvija un Lietuva, kā arī vairākas citas valstis tajā nav atrodamas. Eurostat skaidro, ka nepublicē rādītājus par valstīm, kuru īpatsvars ES kopējā iekšzemes kopproduktā ir mazāks par 1%.
