Eurozonā paātrinoties inflācijai, tirgi gaida ECB likmes kāpumu
Augustā inflācija eurozonā pieauga līdz 3,3%, un finanšu tirgi paredz, ka Eiropas Centrālā banka 10. septembra sanāksmē varētu paaugstināt bāzes likmi līdz 2,5%.
Eurozonā augustā inflācija paātrinājās, sasniedzot 3,3%, kas licis finanšu tirgiem gaidīt, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajā laikā cels savu bāzes procentu likmi. Par galveno cenu kāpuma iemeslu kļuvusi energoresursu sadārdzināšanās, trešdien, 2. septembrī, ziņoja ERR radio.
ECB ekonomisti uzsver, ka pašreizējais enerģētikas šoks būtiski atšķiras no situācijas, kāda bija vērojama 2021.–2022. gadā. Par vienu no šī cenu pieauguma iemesliem tiek minēts turpinošais karš Tuvajos Austrumos un ar to saistītā Hormuza šauruma slēgšana.
Prognozes un lēmums 10. septembrī
Pat visoptimistiskākajā ECB scenārijā, kas pieļāva strauju konflikta noslēgumu, tika prognozēts, ka inflācija eurozonā līdz mērķa līmenim 2% nesasniegs ātrāk kā 2027. gadā. Tā kā konflikts turpinās un augustā inflācija sasniedza 3,3%, tirgus dalībnieki tagad rēķinās ar monetārās politikas pastiprināšanu.
Saskaņā ar tirgus gaidām, ECB 10. septembra sanāksmē varētu paaugstināt bāzes likmi no pašreizējiem 2,25% līdz 2,5%.
Igaunijā zemākā inflācija eurozonā
Iepriekš vēstīts, ka Igaunija 2026. gada augustā jau otro mēnesi pēc kārtas saglabājusi statusu kā eurozonas valsts ar zemāko inflāciju. Saskaņā ar Eurostat 1. septembrī publicēto sākotnējo novērtējumu, gada patēriņa cenu pieaugums Igaunijā augustā bija 1,3%, salīdzinot ar 2% jūlijā. Tikmēr inflācija eurozonā kopumā manāmi paātrinājusies — no 2,9% jūlijā līdz 3,3% augustā.
