Elektrības cenu kāpuma risks šoruden lielāks nekā pērn, brīdina energokompānija
Neraugoties uz rekordaugstu saules un vēja enerģijas ražošanu, elektrības cenas Baltijā šovasar bija par trešdaļu augstākas nekā pirms gada, un energokompānijas pārstāvji brīdina, ka rudenī cenu kāpuma risks ir vēl lielāks nekā pērn.
Energokompānijas “Enefit” pārstāvji aģentūrai LETA norādījuši, ka elektroenerģijas sadārdzināšanās risks Baltijā pašlaik ir augstāks nekā pirms gada, un turpmāko mēnešu cenas lielā mērā noteiks laikapstākļi, kā arī hidroenerģijas un vēja enerģijas ražošana Ziemeļvalstīs.
Rekordi ražošanā, bet cenas tomēr auga
No jūnija līdz augustam Baltijas valstīs saražoti vairāk nekā 3,6 teravatstundas saules un vēja enerģijas – par 43% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijā saules enerģijas izstrāde salīdzinājumā ar pērnā gada vasaru vairāk nekā divkāršojusies, Lietuvā tā pieaugusi par 56,4%, bet Igaunijā – par 3,4%. Lietuva vienlaikus nodrošinājusi lielāko daļu no vēja enerģijas ražošanas pieauguma reģionā.
Tomēr, neraugoties uz šiem rādītājiem, vidējā elektroenerģijas cena Baltijā vasarā bija par 34% augstāka nekā pirms gada un sasniedza 0,074 eiro par kilovatstundu. Latvijā cena bija vēl augstāka – 0,082 eiro par kWh, kas ir par 45,8% vairāk nekā pērn.
Kāpēc cenas pieauga
Vienu no galvenajiem iemesliem “Enefit” saskata ierobežotajā Igaunijas–Latvijas starpsavienojuma jaudā, kas kavējusi lētākas Somijas elektroenerģijas plūsmu uz Latviju. Augustā cena Igaunijā bija 0,059 eiro par kWh, bet Latvijā un Lietuvā – 0,08 eiro par kWh. Arī Somijā elektrība sadārgojusi – no 0,015 eiro jūlijā līdz 0,041 eiro augustā, kas pastiprinājis importa izmaksas reģionā.
Savu ietekmi atstājusi arī zemāka hidroenerģijas izstrāde Latvijā – pērnvasar hidroelektrostacijās saražots par aptuveni 86% vairāk elektrības, kas palīdzēja mazināt cenas vakaros, kad saules enerģijas devums samazinās.
“Enefit” Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins skaidro, ka atjaunīgās enerģijas apjoma pieaugums pats par sevi negarantē zemākas cenas – nozīme ir arī ražošanas laikam un pārvades jaudai starp valstīm.
Ko sagaidīt rudenī
Pēc “Enefit” teiktā, tuvāko mēnešu cenas ietekmēs vēja enerģijas pieejamība, nokrišņi, gaisa temperatūra un pasaules energoresursu tirgus situācija. Hormuza krīzes izraisītie piegāžu traucējumi jau veicinājuši dabasgāzes cenu kāpumu, bet papildu spiedienu rada arī emisijas kvotu sadārdzināšanās.
Neviennozīmīga ir arī hidroloģiskā situācija Ziemeļvalstīs – ūdens līmenis Norvēģijas rezervuāros pirms sezonas ar augstu patēriņu ir zemākais pēdējo 30 gadu laikā. Ja rudenī trūks nokrišņu, elektroenerģijas cenas Ziemeļvalstīs var pieaugt, ietekmējot arī Baltiju.
Tjurins uzsver, ka, saglabājoties zemai hidroenerģijas izstrādei un ierobežotai vēja enerģijas ražošanai Ziemeļvalstīs, dārgākas elektrības ietekmi izjutīs arī Latvija, taču galīgo iznākumu joprojām noteiks laikapstākļi – vējaināks un lietaināks rudens situāciju varētu būtiski mainīt.
