Farāžs apsūdz 'raganu medībās' – Reformu partijai var draudēt 'Partygate' sekas

Nigela Farāža, labējās Reformu partijas līdera, personīgais finansējums atkal nonācis mediju uzmanības lokā. Farāžs apgalvo, ka ir 'iestādes sazvērestības' upuris, kuras mērķis ir neļaut viņam sasniegt Dauningstrītu. Šoreiz viņam nākas atbildēt uz jautājumiem par atbalstu no notiesātā noziedznieka Džordža Kotrela – tikai dažus mēnešus pēc tam, kad 'The Guardian' atklāja, ka Farāžs kā personīgu dāvanu saņēmis 5 miljonus mārciņu no kriptovalūtu miljardiera Kristofera Hārborna.

Farāža domubiedri, tostarp bijušais donors Arons Banks un Reformu partijas vietējais vadītājs Ričards Taiss, arī saskaras ar līdzīgām apsūdzībām. Endijs Vigmors, Farāža līdzgaitnieks no 'Brexit' kampaņas laikiem, noraidīja ziņas kā 'vecas un nebūtiskas', salīdzinot tās ar mediju uzbrukumiem Trampam. Šī sazvērestības teorija, ka likumīga žurnālistika ir 'sazvērestība', ir tieši no Donalda Trampa kampaņas rokasgrāmatas.

Farāžam ir gara vēsture, kad viņa finansēšana tiek apšaubīta – viņš atkārtoti vaino 'tumšos spēkus', nevis atzīst savu paviršo attieksmi pret deklarācijām. 2018. gadā viņam tika samazināta alga par EP fondu nepareizu izlietošanu, bet pēdējo divu gadu laikā viņš atvainojies par 17 deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem, jo savlaicīgi nebija deklarējis 380 000 mārciņu ienākumus.

Daži Reformu partijas biedri bažījas, ka Farāžs var zaudēt spēju atdzist skandālus, līdzīgi kā Boriss Džonsons pēc 'Partygate' skandāla. Ja ētikas uzraugs konstatēs pārkāpumus, Farāžu var atstādināt no parlamenta, kas var izraisīt atsaukšanas petīciju. Papildvēlēšanas viņa vēlēšanu apgabalā Klaktonā būtu īsts pārbaudījums tam, vai Reformu vēlētājus uztrauc līdera finansējums.