Fībija Bridžers pēc sešu gadu pārtraukuma izdod albumu “Lost Weekend” – personisku un skaņas ziņā drosmīgu darbu

Pēc sešus gadus ilga pārtraukuma solodarbos Fībija Bridžers laidusi klajā jaunu albumu “Lost Weekend”, kas atspoguļo personīgus pārdzīvojumus un iezīmē jaunu skaņas virzienu. Viņas iepriekšējais soloieraksts “Punisher” iznāca pandēmijas laikā un guva lielus panākumus – nokļuva Apvienotās Karalistes top 10 un ASV tika pārdots pusmiljons kopiju. Laikā starp abiem albumiem Bridžers kopā ar Lūsiju Dakusu un Džūljenu Beikeru izveidotā grupa Boygenius ar debijas ierakstu “The Record” kļuva par mūzikas sensāciju un ieguva trīs Grammy balvas. Pati dziedātāja 2024. gada Grammy ceremonijā kļuva par vakara lielāko uzvarētāju, saņemot balvu arī par sadarbību ar SZA dziesmā “Ghost in the Machine”. Savu balsi viņa aizdevusi arī Teilores Sviftas pārizdotajam albumam “Red”, Lordes “Solar Power” un Pola Makartnija “McCartney III Imagined”.

Jaunā ieraksta dziesmu teksti cieši saistīti ar zaudējumu un emocionāliem satricinājumiem. Atklājošā dziesma “The Outside” ataino sajūtu, ka vēro savu dzīvi no malas – balsi apstrādā vocoder efekts, bet akustiskā ģitāra izzūd trokšņainā fonā. Liela daļa albuma veltīta dziedātājas tēva nāvei, lai gan attiecības ar viņu bijušas sarežģītas; albums veltīts “tētim”. Tāpat ierakstā aplūkotas izjukusī saderināšanās ar aktieri Polu Meskalu – tituldziesmā Bridžers dzied, ka viņai vajadzējis precēties, bet viņa to atcēlusi. Dziesmā “The Governor’s Waltz” dzirdama rindiņa, ko daudzi uztver kā mājienu uz Meskala pašreizējo partneri Greisiju Abramsu, savukārt “Still Standing” apraksta dīvaino sajūtu, kad vecāka nāves gadījumā nevar izjust gaidītās emocijas – atmiņā palikušas vardarbības un attālinātības epizodes. Albuma noslēguma rindas “Es cīnījos ar sienu un siena uzvarēja” pastiprina kopējo smagumu.

Muzikāli “Lost Weekend” sakņojas Amerikas mūzikas ietekmētā indie žanrā – akustiskās ģitāras, mandolīnas un melanholiskas stīgas –, taču tās bieži pārklāj dūcoša elektronika, atgriezeniskā saite un savādas vokālas skaņas. Pie albuma strādājuši Džeks Antonofs, Boygenius dalībnieki, Džons Braions, Alekss G un Konors Obersts. Skaņas dizaina autori ir tikpat nozīmīgi: dziesmas pēkšņi apklust, tiek apstrādātas ar sapņainu atbalsi vai beidzas ar negaidītām emociju maiņām. Dziesmā “Panorama” skaista melodija gandrīz pilnībā pazūd zem disonējoša trokšņa, “Kill Me” kļūst agresīvāka, atsaucoties uz neatklāto Somertonas vīrieša lietu Adelaidā pagājušā gadsimta 40. gados, bet tituldziesma pārvēršas priecīgā ažiotāžā.

Ir arī gaišāki mirkļi: “Never Going Back!” ar enerģisku roku atkārto, ka “kā bija agrāk, vairs nav”, un “As Above” raugās uz mīlestības pāraugšanu pierastībā ar optimismu. Rezultāts ir spēcīgs un emocionāls albums, kas sāpes pārvērš cerīgā ceļojumā.