Filippa plāns pret Lepēnu: attēlot viņu kā kreiso
Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņā bijušais premjerministrs Eduārs Filips maina taktiku, lai cīnītos ar atgriezušos Marinu Lepēnu, pozicionējot viņu kā fiskāli bezatbildīgu kreiso politiķi.
Bijušā Francijas premjerministra Eduāra Filipa komanda ir mainījusi uzbrukuma plānus pēc tam, kad galēji labējā līdere Marina Lepēna negaidīti atgriezās 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanu sacīkstē. Lai gan Filips savu kampaņu maijā sāka, solot konservatīvu un „ārkārtīgi optimistisku” programmu, tagad viņa atbalstītāji Lepēnu dēvē par fiskāli bezatbildīgu kreiso.
„Marinai Lepēnai ir platforma, kas lielā mērā ir kreisa,” norādīja Filipa kampaņas atbalstītāja, Eiropas Parlamenta deputāte Natālija Luazo. Šis nav jauns uzbrukums – labējie kritiķi jau ilgstoši pārmet Lepēnas partijai Nacionālā apvienība ekonomisko nekonsekvenci. Tomēr tagad, kad Lepēna, nevis viņas 30 gadus vecais protežē Žordans Bardella, ir oficiālā kandidāte, Filipa komanda cer, ka viņu triecieni būs efektīvāki.
Bardella bija iecerēts kā Nacionālās apvienības prezumpīvais kandidāts pēc tam, kad Lepēnai tika piespriesta piecu gadu lieguma kandidēt uz valsts amatiem par piesavināšanos. Pirmā apelācija gan viņai deva tiesības piedalīties vēlēšanās, atceļot šo aizliegumu. Bardella, cenšoties paplašināt partijas pievilcību, bija pieņēmis pro-biznesa un fiskāli konservatīvāku politiku. Turpretim Lepēnas valsts intervences un sociālās labklājības valsts redzējums tagad dominē partijas programmā.
Filipa un viņa sabiedrotie uzskata, ka Lepēna būs grūtāks pretinieks nekā Bardella, bet viņi ir pārliecināti, ka spēs atspēkot viņas politiku. „Lepēna ir pieredzējusi un, iespējams, spēcīgāks sāncensis, taču viņas platformai vairākos aspektos nav jēgas,” sacīja Filipa atbalstītājs parlamentārietis Frederiks Valetū.
Kā piemēru viņi min pensionēšanās reformu. Lepēna oficiāli atbalsta minimālā pensionēšanās vecuma samazināšanu līdz 62 gadiem, atceļot prezidenta Emanuela Makrona 2023. gada reformu, kas to pakāpeniski palielināja līdz 64 gadiem. Savukārt Bardella bija atvērts savas partijas nostājas grozīšanai bažu par Francijas valsts finanšu stāvokli dēļ – saskaņā ar ESAO prognozēm valsts parāds varētu pieaugt no 115,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 203% līdz 2050. gadam.
Filipa partija Horizons tagad plāno sist Lepēnai virsū par „ļoti etatistiskas platformas nekonsekvenci, kas cenšas atcelt pensiju reformas un likt cilvēkiem ticēt, ka viņi var strādāt mazāk,” sacīja Valetū. Filips savukārt ir izteicies par pensionēšanās vecuma palielināšanu vēl vairāk, nekā to paredz Makrona reforma.
„Labējais vēlētājs, kas novērtē brīvu uzņēmējdarbību un fiskālo piesardzību, būs mazāk tendēts balsot par Marinu Lepēnu [nekā par Bardellu]. Eduārs Filips var viņus pārliecināt,” norādīja Filipa kampaņas līdzdirektors Žils Boijē.
