Filmas recenzija: karš atklāj identitātes krīzi kvīru pārim Ukrainā

Vācu režisores Isabelle Stever un ukraiņu scenāristes Annas Meļikovas jaunā spēlfilma vēsta par notikumiem Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā Ukrainā, apvienojot fronte līnijas realitāti ar dziļāku stāstu par identitāti un izvēlēm, kas mierlaikā šķitušas mazāk nozīmīgas.

Filmas centrā ir nesen saderinājies pāris — Oļja un Oļegs. Sākoties bombardēšanai, viņi kopā ar Oļjas vecākiem dodas uz valsts rietumiem, uz Oļjas māsas mājām, kuras vīrs, pretēji sievas gribai, pievienojies armijai. Oļega mērķis ir izbraukt no Ukrainas un dzīvot ar Oļju drošībā Vācijā.

Sarežģītā izvēle

Problēma slēpjas tajā, ka vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem izceļošana no Ukrainas ir liegta, taču Oļja un Oļegs ir kvīru pāris, un Oļegs ir trans vīrietis, par ko viņš vēl nav pastāstījis topošajiem vīratēviem. Lai izkļūtu no valsts, Oļegam nākas apsvērt iespēju uz robežas noliegt savu identitāti un uzrādīt psihiatrisku izziņu, kas sākotnēji apliecinājusi viņa pāreju uz vīrieša dzimumu, taču tagad varētu kalpot pretējam mērķim.

Recenzijā īpaši izcelta aina, kurā Ukrainas robežsardzes darbinieces sievietes ar nicinājumu reaģē uz Oļega mēģinājumu izvairīties no iesaukšanas, norādot, ka viņam jāpaliek un jābūt vīrietim, kādu viņš vēlējies kļūt.

Filma parāda arī citas identitātes krīzes, ko izraisījis karš — piemēram, epizodi tirgū, kur krieviski runājoša sieviete saskaras ar naidīgu klusēšanu un pēc tam ar vardarbību, jo kāds pieprasa viņai runāt ukrainiski. Savukārt Oļjas māsa ir dusmās un uz nervu sabrukuma robežas, jo vīrs pametis viņu ar mazu bērnu, lai dotos karot.

Recenzents darbu vērtē kā lielisku, kvalitatīvi uzņemtu un spēcīgi noplaytu filmu, kas atklāj, kā karš liek pārvērtēt uzskatu sistēmas, kuras šķitušas nesatricināmas.