Finansiālās grūtības liek arvien vairāk igauņiem nodot kaķus patversmēm
Igaunijā pieaug to kaķu īpašnieku skaits, kuri finansiālu problēmu dēļ nodod savus mīluļus patversmēm, papildinot ikgadējo vasaras bezpajumtnieku kaķu pieplūdumu.
Organizācija "Varjupaikade MTÜ", kas vairākas dzīvnieku patversmes visā Igaunijā, norāda, ka kopējais kaķu skaits viņu aprūpē – aptuveni 400 – joprojām ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem, taču pieaudzis to dzīvnieku īpatsvars, kurus atdod to saimnieki.
Pēc organizācijas komunikācijas vadītājas Annas Anetes Meisamā teiktā, finansiālas grūtības ir galvenais iemesls, bet citi bieži minētie iemesli ir pārcelšanās uz mazāku mājokli vai īres dzīvokli, saimnieka nāve vai došanās strādāt uz ārzemēm.
Igaunijas Dzīvnieku aizsardzības biedrība (ELS) uzsver, ka bezatbildīga mājdzīvnieku turēšana – jo īpaši nesterilizētu kaķu brīva pastaiga – veicina klaiņojošo kaķu problēmas valstī. ELS valdes locekle Hellika Landsmane norāda, ka jebkura saimnieka lēmums ļaut savam kaķim brīvi klaiņot ietekmē ne tikai pašu dzīvnieku, bet arī vietējo sabiedrību un savvaļu.
Brīvi klaiņojošie kaķi ir pakļauti riskam – tie var tikt notriekti automašīnām, iesaistīties kautiņos ar citiem dzīvniekiem un saslimt ar slimībām. ELS uzsver, ka kaķiem nav nepieciešama neierobežota piekļuve āra videi, lai tie justos labi – viņu vajadzības var apmierināt arī iekštelpās, nodrošinot kāpšanas konstrukcijas, skrāpējamos stabus, rotaļlietas un ikdienas mijiedarbību. Ja vēlas, kaķiem var piedāvāt slēgtu pagalmu vai pastaigas pavadā.
