Finanšu ministrs kritizē pētījumu par valdības nodokļu paketi
Pētījumu centra Praxis veiktā analīze par nodokļu izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecībām izraisījusi domstarpības. Finanšu ministrs Jirgens Ligi nosaucis secinājumus par paviršiem un balstītiem novecojušos datos.
Domstarpības izraisījis pētījumu centra Praxis pētījums par valdības nodokļu paketes ietekmi. Analīze secināja, ka nodokļu izmaiņas vissmagāk skārušas zemāko ienākumu mājsaimniecības, tostarp maznodrošinātos strādājošos, vientuļos vecākus un vientuļās vecāka gadagājuma sievietes.
Finanšu ministrs Jirgens Ligi (Reformu partija) kritizēja pētījumu, nosaucot tā secinājumus par paviršiem un balstītiem novecojušos datos, kas neatspoguļojot pašreizējo ekonomisko realitāti. "Teikt, ka nabadzīgajiem ir grūtāk nekā turīgajiem – jā, es tam piekrītu. Bet kopumā nevar teikt, kā šis pētījums, ka nedrīkst iekasēt nodokļus, nedrīkst tos palielināt un nedrīkst samazināt budžetu. Tā ir šizofrēnija," sacīja Ligi.
Dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas attieksmes komisārs Kristians Veske, kurš pasūtīja pētījumu, norādīja, ka pat šķietami nelielas summas ir kritiski svarīgas maznodrošinātajiem, jo netiešie nodokļi un augošās dzīves dārdzības apēd viņu niecīgo finansiālo drošības spilvenu. "Ja jūsu ikmēneša ienākumi samazinās, piemēram, par 24 vai 18 eiro, tā ir ievērojama summa, kas jāiekļauj budžetā, un tas nozīmē, ka no kaut kā jāatsakās," sacīja Veske.
Veske kritizēja arī Finanšu ministrijas universālos, īstermiņa krīzes atbalsta pasākumus, sakot, ka tie ir neefektīvi ilgtermiņā. "Viņi paši atzina savā atbildē, ka steidzamu jautājumu dēļ, iespējams, nav veikuši ietekmes novērtējumus tik rūpīgi, kā vajadzētu. Ja atbalstu saņem visi, ietekme uz tiem, kam tas patiešām vajadzīgs, tiek izkliedēta," sacīja Veske.
Ligi savukārt uzsvēra, ka absolūtos skaitļos nodokļu slogs skaidri gulstas uz turīgākiem cilvēkiem. Valdība esot palielinājusi iztikas pabalstus, bet nodokļu atcelšana nav veids, kā palīdzēt maznodrošinātajiem. "Vairākas politikas izvēles, tostarp automašīnu nodoklis, ir veidotas tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu cilvēku spēju savilkt galus, vienlaikus lielāku slogu uzliekot turīgākiem cilvēkiem. Tā slogs ir ļoti cieši saistīts ar ienākumiem, kas nozīmē, ka turīgāki cilvēki un reģioni maksā vairāk," sacīja Ligi.
Ministrs piebilda, ka pagājušais gads ekonomiski bijis grūts, bet pašreizējais straujais minimālās algas un zemāk apmaksāto darbinieku ienākumu pieaugums atspēkojot apgalvojumus, ka nabagi kļūst vēl nabagāki. Šoruden stāsies spēkā arī vientuļo vecāku pabalsta palielinājums.
Pētījumā analizētas nodokļu izmaiņas, kas stājas spēkā 2025. un 2026. gadā, secinot, ka tās negatīvi ietekmē iztiku, īpaši skarot tos, kas jau atrodas neaizsargātākā sociālekonomiskā situācijā. "Cilvēki ar zemiem ienākumiem ir īpaši grūtā situācijā, jo īpaši, ja viņi pieder vēl kādai riska grupai. Lai gan Dzimumu līdztiesības likums pieprasa valsts iestādēm sistemātiski un mērķtiecīgi veicināt dzimumu līdztiesību, attiecīgās nodokļu izmaiņas vissmagāk ir skārušas sievietes neaizsargātās situācijās," teikts pētījuma kopsavilkumā.
