Fitch piektdien lems par Francijas kredītreitingu — gaidāms status quo
Fitch piektdien paziņos lēmumu par Francijas suverēno kredītreitingu, kas pašlaik ir A+ ar stabilu nākotnes vērtējumu. Analītiķi prognozē, ka vērtējums nemainīsies, lai gan ekonomiskā un politiskā vide pēdējos mēnešos pasliktinājusies.
Šo piektdien reitingu aģentūra Fitch paziņos savu lēmumu par Francijas suverēno kredītreitingu — mēnesi pirms 2027. gada budžeta likumprojekta iesniegšanas Nacionālajā asamblejā. Pašlaik ES otrajai lielākajai ekonomikai piešķirts A+ reitings ar stabilu nākotnes vērtējumu. Dubulto A reitingu Francija zaudēja 2025. gada septembrī, kad Fitch sodīja valsti par politisko nestabilitāti pēc parlamenta atlaišanas, kad pēc kārtas nesekmīgi darbojās Barnier un Bayrou valdības, kas amatā nostrādāja attiecīgi 99 un 270 dienas. Šis vērtējums tika apstiprināts 2026. gada martā.
Natixis CIB vecākais ekonomists Hadrians Kamats prognozē, ka visticamākais scenārijs ir situācijas saglabāšana nemainīgā veidā, lai gan nevar izslēgt pāreju uz negatīvu nākotnes vērtējumu. Kopš marta, pēc ekonomistu domām, makroekonomiskā situācija ir nedaudz pasliktinājusies — galvenokārt 2026. gada izaugsmes prognožu pazemināšanas dēļ, kas saistīts ar karu Tuvajos Austrumos. Ja martā Fitch prognozēja 1% izaugsmi, tad valdība to jau pazemināja līdz 0,7%, bet Natixis CIB gaida vien 0,6%.
Piektdienas rītā tika publicēti jauni dati — Francijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī nemainījās, lai gan sākotnēji Insee bija prognozējusi 0,2% pieaugumu. Būtisks faktors ir vēl straujāks lauksaimniecības produkcijas kritums nekā gaidīts. Ekonomikas ministrs Rolāns Leskīrs norādīja, ka tas ir pirmā konkrētā šīs vasaras karstuma viļņu un sausuma seku izpausme.
Deficīts un valsts parāds
Fitch prognozē budžeta deficītu 4,9% apmērā no IKP, kas ir tuvu valdības 5% mērķim, savukārt Natixis CIB gaida 5,1%. Eksperti norāda, ka šādi rādītāji nedod fiskālu manevra telpu deficīta samazināšanai turpmākajos gados. Valsts parāds turpinās pieaugt vismaz līdz 2030. gadam, ko papildina strauji augošas procentu izmaksas — tas ir viens no galvenajiem faktoriem, ko Fitch vērtē kā riska avotu.
Analītiķi uzsver, ka nākamais budžeta process būs īpaši sarežģīts deficīta mazināšanai, bet gaidāmās prezidenta vēlēšanas var palielināt politisko nestabilitāti. Tomēr viņi pieļauj, ka Fitch varētu būt pacietīgs, jo galvenie riski var pilnībā izpausties tikai 2027. gadā. Premjerministrs Sebastjens Lekornī 2027. gada budžetu plāno prezentēt 30. septembrī, bet parlamenta debates sāksies oktobrī. Žans Liks Melanšons jau paziņojis, ka viņa kustība "Nepakļautā Francija" centīsies budžetu neapstiprināt.
