FNA vadītājs Cērps: aizejošās Saeimas laikā finanšu nozarei uzkrāti pārmērīgi slogi

Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps intervijā aģentūrai LETA pauž viedokli, ka Latvijas finanšu nozarei tuvākajos gados nepieciešams samazināt nodokļu un regulējuma slogu. Viņaprāt, aizejošās Saeimas darbības laikā sektoram noteikti vairāki papildu pienākumi un ieviesta solidaritātes iemaksa, tāpēc uzkrājušās problēmas, kas jārisina.

Krīzes gatavība pēc vētras

Runājot par augusta beigu vētras sekām, Cērps skaidro, ka Latvijā četrām lielākajām bankām ir pienākums uzturēt 94 kritiskos bankomātus, kuru skaits drīzumā jāpalielina līdz 106. Krīzes situācijās ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm līdz 200 eiro apmērā var norēķināties par pārtiku, zālēm un degvielu arī bez interneta vai telefonsakariem, ja darbojas elektrība. Viņš norāda, ka nepietiekami regulēts ir jautājums par nekustamā īpašuma izīrētāju pienākumu nodrošināt alternatīvu elektroapgādi vietās, kur atrodas kritiskie bankomāti, un aicina stiprināt likumisko regulējumu attiecībā uz kritiski svarīgo pakalpojumu sniedzējiem. Viņš arī atgādina par valsts ieteikumu mājsaimniecībām turēt skaidru naudu vismaz nedēļas patēriņa apmērā.

Solidaritātes iemaksa un tās sekas

Cērps norāda, ka bankām jau divus gadus piemērotā solidaritātes iemaksa netika ieviesta uz visaptverošas analīzes pamata, un pret to iebildusi arī Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds. 2025. gadā šajā nodoklī samaksāti 74 miljoni eiro, šogad līdz šim – 40 miljoni eiro, kas negatīvi ietekmē kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, kur šāda nodokļa nav. FNA cer, ka nodoklis vismaz jaunajiem kredītiem tiks atcelts jau nākamgad, bet pilnībā – 2028. gadā, kā paredzēts pašreizējos plānošanas dokumentos.

Partiju priekšvēlēšanu programmas

FNA ir izvērtējusi Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju programmas, salīdzinot tās ar nozares sagatavotiem 15 priekšlikumiem par nodokļiem, birokrātijas mazināšanu, konkurenci un finanšu krāpniecības apkarošanu. Cērps atzīst, ka daļa priekšlikumu programmās ņemti vērā, taču sagaida, ka finanšu sektors tiktu uztverts kā stratēģisks tautsaimniecības katalizators, novēršot tā darbības barjeras, tostarp apjomīgās prasības filiāļu atvēršanai ārpus Rīgas.