FNA vadītājs Cērps: finanšu nozarei jāmazina nodokļu un regulējuma slogs

Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps intervijā aģentūrai LETA norādījis, ka aizejošās Saeimas laikā finanšu sektoram noteikti vairāki papildu pienākumi un ieviesta banku solidaritātes iemaksa, tāpēc nozarei nepieciešams mazināt nodokļu un birokrātisko slogu.

Krīzes gatavība pēc augusta vētras

Cērps stāstīja, ka Latvijā ir 94 kritiskie bankomāti, kuru skaitu drīzumā plānots palielināt līdz 106, un ka lielākajos mazumtirdzniecības, aptieku un degvielas tīklos ir izveidota infrastruktūra maksājumiem līdz 200 eiro apmērā ar Latvijā izdotām kartēm pat tad, ja nedarbojas internets vai telefonsakari. Tomēr šie risinājumi darbojas tikai tad, ja ir elektrība. Pēc augusta beigu vētras izgaismojies, ka nepietiekami regulēts jautājums par nekustamā īpašuma izīrētāju pienākumu nodrošināt alternatīvu elektroapgādi kritisko bankomātu atrašanās vietās, tāpat trūkst likumiska pamata, kas noteiktu kritiski svarīgo pakalpojumu sniedzēju (degvielas, zāļu, pārtikas tirgotāju) pienākumus krīzes situācijās. Līdz šim sadarbība ar lielākajiem tirgotājiem balstīta uz brīvprātības principu. Cērps aicināja iedzīvotājus arī pašiem sagatavoties krīzēm — turēt mājās skaidru naudu, ģeneratoru vai radioaparātu.

Solidaritātes nodoklis un konkurētspēja

Runājot par banku solidaritātes iemaksu, kas tiek piemērota jau divus gadus, Cērps atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds ir norādījuši uz šāda nodokļa ieviešanas riskiem. 2025. gadā šajā nodoklī samaksāti 74 miljoni eiro, šogad līdz šim - 40 miljoni eiro. Pēc Cērpa teiktā, šāda nodokļa nav ne Lietuvā, ne Igaunijā, kas mazina Latvijas konkurētspēju kredītu piesaistē. FNA cer, ka nodoklis jaunajiem kredītiem tiktu atcelts jau nākamgad, bet pilnībā - 2028. gadā, kā paredzēts esošajos plānošanas dokumentos.

Partiju priekšvēlēšanu programmas

FNA ir izvērtējusi Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju programmas, salīdzinot tās ar nozares sagatavotajiem 15 priekšlikumiem par nodokļiem, birokrātijas mazināšanu, kapitāla tirgus attīstību un cīņu pret finanšu krāpniecību. Cērps atzina, ka daļa priekšlikumu programmās iekļauti, taču nozare vēlētos, lai finanšu sektors tiktu uztverts kā stratēģisks tautsaimniecības katalizators, kuram jānovērš liekas barjeras.