Fon der Leiena aicina veidot ES trauksmes mehānismu apdraudējumiem, kas nesasniedz karadarbības slieksni

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien Eiropas Parlamentā Strasbūrā teiktajā ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) rosināja izveidot jaunu trauksmes mehānismu, kas ļautu bloka valstīm reaģēt uz drošības apdraudējumiem, kuri nesasniedz atklātas bruņotas agresijas slieksni. Viņa norādīja, ka arvien biežāk notiek kiberuzbrukumi, sabotāžas akti, dedzināšana un dronu iebrukumi.

Pēc EK vadītājas ieceres jaunais mehānisms darbotos neatkarīgi no NATO, un visas 27 ES dalībvalstis konsultētos savā starpā, ja kāda no tām to iedarbinātu. Galvenais mērķis būtu apturēt situācijas saasināšanos un mazināt jau notikuša apdraudējuma sekas. Fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropai steidzami nepieciešama vienota nostāja par reakciju uz konkrētiem incidentiem un ka jaunais instruments papildinātu NATO dibināšanas līguma 4. pantu, kas paredz iespēju sasaukt ārkārtas sanāksmi drošības apdraudējuma gadījumā, kas nav bruņots konflikts.

EK vadītāja atzina, ka pašreizējās ES lēmumu pieņemšanas sistēmas veidotas citiem laikiem un balstās uz vienprātības meklēšanu, tāpēc jāpārskata, vai tās joprojām atbilst mūsdienu izaicinājumiem.

Jauna Drošības padome un ciešāka sadarbība ar Kanādu

Fon der Leiena paziņoja arī par plāniem veidot Eiropas Drošības padomi, kurā ES līderi tiktos ar tādu valstu kā Kanādas, Norvēģijas, Ukrainas un Lielbritānijas vadītājiem. Runā viņa pievērsās arī ES attiecībām ar Kanādu, norādot, ka abu pušu tirdzniecības apjoms kopš CETA nolīguma spēkā stāšanās gandrīz desmit gadu laikā pieaudzis par 75%. Viņa pauda, ka ES un Kanāda plāno pāriet no CETA uz tā saukto Nākotnes aliansi, kas paredz sadarbību viedās ražošanas, tehnoloģiju, aizsardzības rūpniecības, Arktikas, enerģētikas un kiberdrošības jomās.