fon der Leiena nākamnedēļ apmeklēs Azerbaidžānu un Armēniju, lai stiprinātu ES iesaisti
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nākamnedēļ dosies uz Baku un Erevānu, lai veicinātu ES stratēģisko sadarbību ar abām valstīm, īpaši enerģētikas un Vidus koridora jomā.
Apmeklējuma plāns
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena 1. jūlijā apmeklēs Azerbaidžānu un pēc tam Armēniju, lai turpinātu ES stratēģisko dialogu ar Dienvidkaukāza reģionu. Vizītes mērķis ir stiprināt sadarbību enerģētikas jomā un veicināt jaunus reģionālos infrastruktūras projektus.
Enerģētika un Vidus koridors
Vizītes laikā Baku fon der Leiena tiksies ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, lai apspriestu valsts enerģijas piegāžu paplašināšanu uz Eiropu. Tā būs viņas pirmā vizīte Azerbaidžānā kopš 2022. gada, kad ES un Azerbaidžāna parakstīja stratēģisko enerģētikas partnerību. Pašlaik 16 Eiropas valstis, tostarp 10 ES dalībvalstis, saņem Azerbaidžānas gāzi. Itālija ir lielākā Azerbaidžānas enerģijas importētāja ES.
Viens no galvenajiem sadarbības virzieniem ir Vidus koridors — jauns tirdzniecības maršruts starp Eiropu un Āziju caur Dienvidkaukāzu. ES investīcijas šajā projektā jau pārsniedz 80 miljonus eiro, ar mērķi sasniegt 2 miljardus eiro transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras attīstībai. ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa norādīja, ka tirdzniecība pa šo maršrutu ir četras reizes lielāka nekā 2022. gadā, bet preču piegāde uz Eiropu joprojām aizņem līdz 45 dienām. ES mērķis ir samazināt šo laiku līdz 15 dienām, uzlabojot ceļus, dzelzceļus, ostas un robežšķērsošanas procedūras.
Miers un reģionālā sadarbība
Vizīte notiek pēc Armēnijas un Azerbaidžānas vēsturiskā miera līguma parakstīšanas, kas izbeidz gandrīz četrus gadu desmitus ilgušo konfliktu par Kalabahu. Fon der Leienas vizīte simbolizē ES iesaisti miera ietvarā, nevis konfrontācijā.
Atbalsts Armēnijai
Erevānā fon der Leiena tiksies ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu. ES nesen izsludināja atbalsta paketi Armēnijai, lai mazinātu Krievijas tirdzniecības ierobežojumu ietekmi. Eiropas Komisija jau ir izmaksājusi 34 miljonus eiro Armēnijai, lai palīdzētu privātajam sektoram tikt galā ar Krievijas noteiktajiem importa aizliegumiem lauksaimniecības produktiem, vīnam, konjakam un minerālūdenim.
