Fon der Leiena: pēc Seūtas krīzes jāstiprina ES robežas
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aicinājusi stiprināt ES ārējās robežas, tostarp ar fiziskiem šķēršļiem, pēc masveida migrantu ierašanās Seūtā, vienlaikus slavējot Spānijas reakciju un aicinot mācīties no notikušā.
Vēstulē Spānijas premjerministram Pedro Sansiesam fon der Leiena norādījusi, ka incidents Seūtā parāda nepieciešamību vairāk stiprināt robežas kritiskajos punktos, tostarp izmantojot modru uzraudzību un fiziskus šķēršļus. Viņa atzinīgi novērtēja premjera operatīvo rīcību, norādot, ka kārtība tikusi atjaunota un atgriešanas sistēma darbojusies. Spānijas amatpersonas sākušas uzstādīt 500 metrus garu peldošu barjeru uz robežas ar Maroku.
Spānija lēš, ka pēdējo četru dienu laikā Marokā atgriezti aptuveni 69 500 cilvēku, vairāk nekā sākotnējā aplēse par 50 000 ceturtdien ieradušos. Seūtas varasiestādes ziņojušas par 88 bojāgājušajiem, bet Marokā reģistrēti vismaz 11 nāves gadījumi. Seūta un Melilja ir vienīgās ES sauszemes robežas ar Āfriku; abas pilsētas atrodas ārpus Šengenas zonas.
ES iekšlietu ministri otrdien rīkos ārkārtas sanāksmi, kurā, pēc fon der Leienas teiktā, būs iespēja gūt mācības. Viņa aicinājusi pastiprināt darbu pie sadarbības ar trešajām valstīm, spēcīgākām ārējām robežām, agrīnās brīdināšanas sistēmām, kontrabandas tīklu iznīcināšanu un to cilvēku atgriešanu, kuriem nav tiesību palikt.
Politiskā līmenī Itālijas un Dānijas aicinājums uz laiku izslēgt Spāniju no Šengenas izsauca Sansiesa kritiku, kurš to nosauca par aizspriedumu, viltus ziņu, nezināšanas vai politisko interešu vadītu. Itālija un Dānija organizēja vēstuli, ko parakstījušas 20 citas ES dalībvalstis, vainojot krīzē Sansiesa lēmumu legalizēt 500 000 nedokumentētu migrantu statusu. 22 līderi aicināja cīnīties pret nelegālo migrāciju un novērst "pievilkšanas faktorus", lai gan akadēmiskie pētījumi liecina par vāju saistību starp regularizāciju un ierašanos.
Itālijas mediji vēstījuši, ka Džordžijas Meloni valdība vēlas paātrināt ārzonas migrācijas centru izveidi, kurus cilvēktiesību eksperts nosaucis par "cilvēktiesību melnajiem caurumiem". Jūnijā ES atļāva ārzonas centrus kā daļu no likuma, kura mērķis ir palielināt deportācijas.
Fon der Leiena atgādināja, ka Spānija var saņemt ES līdzekļus un Frontex atbalstu, bet Madride to vēl nav lūgusi. Viņa nosauca Maroku par nozīmīgu stratēģisko partneri, norādot, ka ES vēlas paplašināt sadarbību ar to. Līdzīgi nolīgumi jau ir ar Ēģipti un Tunisiju. Tiesību aizstāvji norāda, ka nepieciešami droši ceļi darba meklētājiem un bēgļiem.
