Francijā aizturēti vairāk nekā 600 cilvēku pēc skolēnu protestu saasināšanās
Francijā otrdien drošības spēki aizturēja vairāk nekā 600 cilvēku, jo protesti pie skolām pārauguši vardarbībā, ievainojot desmitiem policistu un skolotāju. Kustība, kas sākās Parīzes reģionā, tagad skārusi vairākas pilsētas visā valstī.

Francijā trešdien policija aizturēja vairāk nekā 600 cilvēku, kad protesti pie vidusskolām vairākos valsts reģionos kļuva vardarbīgi. Iekšlietu ministrs Lorāns Nunezs paziņoja, ka sadursmēs un dedzināšanas mēģinājumos ievainoti 83 policisti un žandarmi, kā arī 32 skolotāji un skolēni. Pēc ministra teiktā, nemieri skāruši 356 skolas.
Nunezs asi nosodīja uzbrukumus tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, priekšmetu mešanu, verbālus aizskārumus un dedzināšanas mēģinājumus, sakot, ka tas pielīdzināms pilsētu vardarbībai.
Kāpēc skolēni protestē
Francijas vidusskolēni jau kopš pagājušās nedēļas bloķē savas mācību iestādes, protestējot pret pārpildītām klasēm, lielu mācību slodzi, sliktas kvalitātes mācību materiāliem un skolotāju trūkumu. Viena 17 gadus veca skolniece aģentūrai Reuters stāstīja, ka skolā ir tarakāni un žurkas, bet klasēs temperatūra atkarībā no laikapstākļiem svārstās no karstuma līdz salam.
Kustība sākās Ildefransas reģionā ap Parīzi, taču kopš tā laika izplatījusies arī citos reģionos. Visvairāk skarto pilsētu vidū trešdien bija Parīze, Bordo, Liona un Lille, kur policija atkal izmantoja asaru gāzi.
Valdības reakcija
Prezidents Emanuels Makrons, uzstājoties Madridē, atzina, ka jauniešu prasības ir leģitīmas, taču tās nekādā gadījumā neattaisno vardarbību pret policistiem un skolotājiem. Viņš uzsvēra, ka skolām jābūt atvērtām zināšanu apguvei, nevis bloķētām vai ar dedzinātām atkritumu tvertnēm.
Gan Makrons, gan Nunezs apsūdzēja galēji kreisos grupējumus par vardarbības kurināšanu, norādot, ka daži cilvēki apzināti pārvietojušies no vienas skolas uz otru, lai kūdītu skolēnus uz vardarbīgām darbībām. Pēdējās dienās vairāki politiķi kritizējuši kreiso partiju La France Insoumise un tās līderi Žanu Liku Melenšonu, kurš valdības rīcību nodēvējis par apspiešanu ar rasistiskiem pieskaņām. Premjerministrs Sebastjens Lekornī šo apsūdzību noraidīja kā aizvainojošu un apsūdzēja Melenšonu debašu par skolēnu drošību pārvēršanā rases jautājumā.
/nginx/o/2026/09/24/17936130t1ha7ff.jpg)

