Francijā apstiprināts pirmais cilvēka nāves gadījums, kas saistīts ar Šamondas vīrusu

Francija apstiprinājusi pirmo zināmo cilvēka inficēšanos ar Šamondas vīrusu un pacienta nāvi. Vīruss skar liellopus, aitas un kazas, un līdz šim tika uzskatīts, ka uz cilvēkiem tas nepāriet. Gadījums reģistrēts Lionā, un pacients nomira šomēnes. Pēc Francijas valdības paziņojuma, ņemot vērā pašreizējās zināšanas par šo patogēnu, riska plašai sabiedrībai nav, taču veselības iestādes turpina izmeklēšanu.

Kas zināms par pacientu

Vīrietim bija smaga imūnsupresija, tāpēc gadījumu uzskata par izņēmuma gadījumu. Oficiālajā paziņojumā norādīts, ka neiroloģiskās komplikācijas pirms nāves visticamāk bija saistītas ar inficēšanos ar šo vīrusu. Pēc provizoriskajiem datiem, viņš inficējās pēc kukaiņa koduma. Dzīvniekiem vīrusu pārnēsā sīki knišļi – ņudzekļi.

Vīruss un dzīvnieki

Vīrusu pirmoreiz identificēja Nigērijā 20. gadsimta 60. gadu vidū. Kopš tā laika atsevišķas infekcijas lopiem reģistrētas Āfrikā un Japānā. Par galveno uzturētāju uzskata liellopus, jo tiem parādās redzami simptomi; aitām un kazām skaidras pazīmes nav dokumentētas. Inkubācijas periods pēc koduma ir divas līdz trīs dienas. Dzīvniekiem novēro drudzi, caureju un piena izslaukuma samazināšanos, bet grūsnām govīm vīruss var izraisīt abortus vai smagas teļu deformācijas. Vakcīnas nav, tāpēc profilaksē izmanto insekticīdus un repelentus.

Situācija Eiropā

Vairākas Eiropas valstis ir modrības režīmā, jo līdz pirms dažiem mēnešiem reģionu uzskatīja par vīrusa brīvu. Šovasar lopiem Šveicē konstatēja jaunu variantu Shamonda-Europe, vēlāk gadījumi atklāti arī Vācijā, Francijā, Austrijā, Beļģijā, Nīderlandē, Lihtenšteinā, Itālijā un Spānijā. Spānijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija norāda, ka Eiropā cirkulē divas ģenētiski atšķirīgas formas – 1. un 2. tips. Septembra sākumā abu tipu infekcijas apstiprinātas fermās 37 Francijas provincēs.

Ekspertu vērtējums

Glāzgovas Universitātes virusoloģijas profesors Bens Brenans atzina atklājumu par svarīgu, taču aicināja to vērtēt samērīgi: pacientam bija nopietna pamatslimība, un vēl nav zināms, vai vīruss veicināja nāvi. Spānijas Medību un savvaļas dzīvnieku pētniecības institūta zinātnieks Deivids Roizs uzskata, ka secinājumi ir pāragri, un aicināja situāciju uzraudzīt un saglabāt modrību.