Francija cīnās pret ārvalstu digitālo iejaukšanos – ekspertu vērtējumā ir starp trim līderēm Eiropā
Francija ir viena no Eiropas līderēm cīņā pret ārvalstu digitālo iejaukšanos, tomēr mākslīgā intelekta attīstība rada jaunus izaicinājumus pirms 2027. gada prezidenta vēlēšanām.
Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornū 11. jūnijā sasauca sanāksmi ar politiskajiem līderiem, lai apspriestu ārvalstu iejaukšanās draudus. Viņš brīdināja par "nopietniem draudiem" 2027. gada prezidenta vēlēšanām, norādot, ka risks pastāv "visai politiskajai klasei".
Kopš "Makrona noplūdēm" 2017. gadā, kad kiberuzbrukumā, kas tiek piedēvēts Krievijai, tika publiskoti dokumenti, lai ietekmētu Emanuela Makrona kampaņu, Francijas valdība ir ievērojami pastiprinājusi cīņu pret dezinformāciju. 2021. gadā tika izveidota VIGINUM – specializēta vienība, kas atrodas Aizsardzības un nacionālās drošības ģenerālsekretariāta (SGDSN) pakļautībā un nodarbojas ar vēlēšanu iejaukšanās un dezinformācijas kampaņu izsekošanu.
Kiberdrošības eksperts Benuā Grīnemvalds no uzņēmuma ESET norāda, ka Francija, pateicoties VIGINUM un Nacionālajai kiberdrošības aģentūrai (ANSSI), ir "starp trim labākajām Eiropā" kopā ar Zviedriju un Igauniju. Tomēr viņš uzsver, ka cīņa pret digitālo iejaukšanos prasa daudzpusēju pieeju: medijpratību, politisko partiju preventīvus pasākumus un VIGINUM darbu.
Mākslīgais intelekts (MI) rada jaunus izaicinājumus. Grīnemvalds skaidro, ka MI ļauj dezinformācijai pieaugt gan kvantitātē, gan kvalitātē. Lielo valodu modeļu dēļ vairs nav nepieciešams būt franču valodas runātājam, lai radītu pārliecinošu saturu. MI ļauj veidot jebkāda veida saturu – video, tekstu, audio – un tos kombinēt, padarot dezinformāciju ticamāku. Iekļūšanas barjera ir zemāka, un kampaņu sasniedzamība ir daudz lielāka.
Nesenās pašvaldību vēlēšanas kalpoja kā "ģenerālmēģinājums", jo varas iestādes identificēja vairākus mēģinājumus destabilizēt vēlēšanu procesu. Tomēr ārvalstu iejaukšanās kampaņu ietekme pagaidām ir ierobežota. Piemēram, Parīzes olimpisko spēļu laikā, neraugoties uz ievērojamu kiberuzbrukumu skaitu, ietekme bija minimāla, pateicoties publiskā un privātā sektora sadarbībai.
Grīnemvalds norāda, ka politiskajām partijām ir jānodrošina savu informācijas sistēmu drošība, lai novērstu jaunas noplūdes. Tomēr viņš piebilst, ka digitālo jautājumu ierobežotā nozīme partiju programmās var liecināt par nepietiekamu uzmanību šai tēmai.
