Francijā pēc nekārtībām ieviesta komandantstunda Parīzē, Nicā, Lionā un citās pilsētās
Vairākās Francijas pilsētās, tostarp Parīzē, Nicā, Lionā un Lillē, pēc nekārtībām un veikalu izlaupīšanas ieviesta daļēja komandantstunda. Protesti pret dzīves dārdzību izplatījušies arī Itālijā, kur Milānā aizturēti vairāk nekā 270 jauniešu.
Vairāku Francijas pilsētu varasiestādes ieviesušas daļēju komandantstundu pēc nekārtībām un veikalu izlaupīšanas pagājušajā nedēļas nnobeigumā. Ierobežojumi skar Parīzi, Nicu, Lionu, Lilli un citas pilsētas. To vēstī Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, atsaucoties uz otrdien, 20. oktobrī, pārraidītajām ziņām.
Parīzē komandantstunda ir spēkā no plkst. 23.00 līdz 6.00 Republikas laukuma apkaimē, kā arī uz ielām pie tirdzniecības centra Les Halles un tāda paša nosaukuma metro stacijām. Ierobežojumi attiecas uz visiem iedzīvotājiem, nevis tikai uz nepilngadīgajiem. Turklāt galvaspilsētā no plkst. 20.00 līdz 6.00 aizliegtas demonstrācijas.
Francijas premjerministra Sebastjēna Lekornī vārdiem, ierobežojumu mērķis ir pasargāt cilvēkus un uzņēmumus. Stingrākie pasākumi ieviesti rajonos, kur izlaupīšana bijusi īpaši plaša. Dažviet aizliegtas arī masveida pulcēšanās, bet nepilngadīgajiem nedrīkst uzturēties ārpus mājām bez pieaugušo pavadības. Lekornī jau agrāk bija paziņojis par komandantstundas ieviešanu un pieļāvis arī ārkārtējā stāvokļa iespēju.
Protesti izplatījušies arī Itālijā
Protesti pret dzīves dārdzību skāruši arī Itāliju. Pēc Itālijas policijas datiem, svētdien nekārtību laikā Milānā aizturēti vairāk nekā 270 jauniešu. Pogromu dalībnieki izlaupīja veikalus, sita vitrīnas un dedzināja atkritumu tvertnes.
Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni pirmdienas vakarā pavēstīja, ka valdība uz Milānu nosūtīs aptuveni 500 karavīru. Dienu iepriekš veikali pilsētas centrā slēdzās agrāk nekā parasti, bet īpašnieki aizdēla logus, baidoties no jauniem trieciešiem.
Patiesībā protestētāju attieksme pret notiekošo atšķiras. Kāda Francijas augstskolas studente Omaima norādīja, ka neatbalsta nekārtības, jo tās diskreditē protestētājus un traucē paust viņu viedokli, taču atbalsta cilvēku tiesības mierīgi izteikt savu nostāju.
