Francijā piekto reizi sestdienā rīkoti masveida protesti pret dzīves dārdzību un policijas aizsardzības likumprojektu

Francijā sestdien, 14. novembrī, notika piektā protestu diena pēc kārtas, kurā desmitiem tūkstošu cilvēku devās uz ielām, paužot neapmierinātību ar dzīves dārdzību un parlamentā iesniegto likumprojektu par plašāku tiesisko aizsardzību policijai. Eiropas Savienības otrā lielākā ekonomika jau vairāk nekā mēnesi piedzīvo vidusskolu blokādes un masu demonstrācijas, bet vēlēšanu aptaujās pirmajā vietā pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām ir galēji labējie spēki. Šajās vēlēšanās Emanuels Makrons savā amatā tiks aizstāts.

Pēc Francijas Iekšlietu ministrijas datiem, visā valstī demonstrēja aptuveni 106 000 cilvēku, tostarp 24 000 Parīzē. Tas ir zemākais dalībnieku skaits pēdējās nedēļās. Studentu arodbiedrības lēš, ka protestētāju bijis 200 000, no tiem gandrīz 100 000 galvaspilsētā. Aizturēti 219 cilvēki visā valstī, Parīzē — 45, kā norādīja prokuratūra. Arī tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos lielajos protestos.

Policijas likumprojekts

Parīzes akcijā piedalījās skolēni, arodbiedrību pārstāvji un dzelteno vestu kustības aktīvisti. Daļa aicināja prezidentu atkāpties, bet kāda grupa nesa milzu lelli ar uzrakstu "Lord Macron". Galvenā tēma bija likumprojekts, kas paredz papildu aizsardzību policistiem, kuri lieto ieročus. Tā atbalstītāji, tostarp vadošās prezidenta amata kandidātes Marinas Lepēnas galēji labējā partija, uzskata, ka likums, kas paredz pieņēmumu par pašaizsardzību, nepieciešams, lai amatpersonas automātiski netiktu turētas aizdomās par pārmērīga spēka izmantošanu. Aktīvisti to dēvē par "licenci nogalināt", jo tas apgrūtinātu izmeklēšanas sākšanu.

Spriedze un politiskais fons

Pēdējo nedēļu galvenokārt mierīgajās akcijās notikušas atsevišķas vardarbības izpausmes, kā arī izskanējuši apsūdzības par policijas brutalitāti. Juristi norādījuši uz ievainojumiem, tostarp rokām, kājām un acīm. Lionā policijai nācies aizsargāt televīzijas žurnālistu komandu, kuru uzbruka protestētāji.

Aptaujas liecina, ka Makrona popularitāte ir zemākā kopš viņa pirmās ievēlēšanas 2017. gadā. Arodbiedrības izsludinājušas jaunu streika dienu otrdien, jo noraidījušas valdības solījumu minimālo algu paaugstināt par 0,6 procentiem, nosaucot to par "drupačām".