Somijas parlamenta spīkers: pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nācies mainīt domāšanu

Somijas parlamenta priekšsēdētājs Jusi Halla-aho intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka valsts lēmums 20. gadsimta 90. gados nepievienoties NATO (Ziemeļatlantijas līgumam, ko veido Rietumu valstu militārā alianse) piespieda pašiem uzņemties atbildību par savu drošību. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Somijai tomēr nācies pielāgoties jaunajai situācijai, un tā bijusi ne tikai tiesību aktu, bet arī domāšanas maiņa. Tēma ir aktuāla arī Baltijas valstīm, kas saskaras ar līdzīgiem draudiem.

Gatavība un sāpīgā pieredze

Halla-aho teica, ka Somija arī pēc Aukstā kara beigām turpināja ieguldīt drošībā, tostarp militārajā jomā, tāpēc gatavība nav jāveido no jauna. Viņaprāt, tam palīdzējusi sarežģītā vēsture attiecībās ar austrumu kaimiņu. Pēc viņa domām, ja Somija NATO būtu pievienojusies jau 90. gados, tās pašreizējā situācija, iespējams, nebūtu tik laba. Viņš arī minēja, ka pēc kara sākuma Somiju apmeklējušas citu valstu delegācijas, lai apskatītu publiskās bumbu patvertnes, kuras Somijā ir obligāta jebkuras ēkas sastāvdaļa.

Migranti kā ierocis un iekļūšana dzīvokļos

Spīkers stāstīja, ka Krievijas iestādes, tostarp FSB un robežsardze, esot virzījušas trešo valstu pilsoņus uz Somijas austrumu robežu, lai ļaunprātīgi izmantotu patvēruma sistēmu. Parlaments ar ļoti pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma ārkārtas tiesību aktus, kas robežsardzei noteiktos apstākļos ļauj pārtraukt patvēruma pieteikumu pieņemšanu, ja migranti tiek izmantoti kā ierocis. Viņš atzina, ka šī izmaiņa Somijā bijusi psiholoģiski un politiski grūtāka nekā Baltijas valstīs.

Halla-aho apstiprināja arī, ka ir bijuši gadījumi, kad parlamenta deputātu dzīvokļos, iespējams, iekļūts bez atļaujas. Lietu izmeklē policija, neviens nav oficiāli apsūdzēts, un aizdomās turamie nav nosaukti.

Atbalsts Ukrainai

Spīkers uzsvēra, ka Somijā par atbalstu Ukrainai ir plaša vienprātība un ka valsts pēc iedzīvotāju skaita un ekonomikas apjoma ir viena no lielākajām materiālās palīdzības sniedzējām. Viņš aicināja Eiropas lielvalstis sniegt lielāku ieguldījumu. Jautāts par prezidenta sarunu ar Putinu, viņš teica, ka ārpolitiku vada prezidents un darbības tiek saskaņotas ar Ukrainu.