Francijā pirmo reizi novērots uguns mākonis – liecība par klimata pārmaiņu ietekmi
Francijas ugunsdzēsēji saskārušies ar iepriekš neredzētu parādību – uguns mākoņiem, kas liecina par vēsturiski smagākajiem meža ugunsgrēkiem valstī un klimata pārmaiņu pastiprinātu ekstrēmu ugunsgrēku biežumu.
Francijas ugunsdzēsēji cīnās ar iepriekš neredzētu parādību – uguns mākoņiem jeb pirokumulonimbus mākoņiem, kas liecina par šobrīd plosošo meža ugunsgrēku intensitāti. Francijas ugunsdzēsēju asociācijas pārstāvis aģentūrai AFP raksturojis situāciju kā "operacionālu neiespējamību" jeb "dabas spēku, kas ir ārpus mūsu kontroles". Lai izveidotos uguns mākonis, nepieciešams karstums, ko ugunsgrēki nodrošina, kā arī sausi apstākļi pie zemes un vēss, salīdzinoši mitrs gaiss augstāk atmosfērā. Kad pārkarsētie dūmi paceļas jūdžu augstumā, ūdens tvaiks kondensējas ap pelnu daļiņām, veidojot ūdens pilienus, kas pēc tam pārvēršas ledus kristālos. Šādi mākoņi reti nes lietu, bet var radīt zibens spērienus, kas izraisa jaunus ugunsgrēkus, un spēcīgas lejupejošas gaisa straumes, kas vēl vairāk veicina liesmu izplatīšanos. Īpaši bargos gadījumos tie var pat izraisīt viesuļvētras.
Pirokumulonimbus mākoņi iepriekš novēroti ASV, Kanādā, Austrālijā un citviet, bet Francijā tie fiksēti pirmo reizi. Lai gan valstī meža ugunsgrēki nav retums, šīs vasaras liesmu apmēri ir ārkārtēji. Pagājušā nedēļa bija postošākā Francijas meža ugunsgrēku nedēļa pēdējo 20 gadu laikā, liecina Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmas dati. Tā vairāk nekā divkāršoja iepriekšējo rekordu šajā periodā, kas sakrīt ar precīziem satelītdatiem. Kopumā Francijā nodeguši vairāk nekā 220 000 akru (aptuveni 89 000 hektāru), kas ir sešas reizes vairāk par gada vidējo rādītāju un par 61 000 akru vairāk nekā iepriekšējais gada rekords.
Šī tendence saskan ar klimata pārmaiņu ietekmi – fosilā kurināmā dedzināšana ir sasildījusi planētu, padarot spēcīgus ugunsgrēkus biežākus un postošākus visā pasaulē. 2024. gada pētījumā atklāts, ka ekstrēmu ugunsgrēku skaits pasaulē no 2003. līdz 2023. gadam vairāk nekā divkāršojies. Seši no septiņiem ekstrēmākajiem gadiem notikuši pēc 2016. gada. Pēc nelielas atelpas nedēļas nogalē, kad temperatūra nedaudz pazeminājās, tā atkal pacelsies virs 40 grādiem pēc Celsija Francijā un virs 108 grādiem pēc Fārenheita Spānijā, kas nozīmē, ka ugunsdzēsējiem būs jāsaskaras ar vēl ekstrēmākiem apstākļiem.
