Francijā skolēnu protesti izaugušas par plašākām masu akcijām pirms prezidenta vēlēšanām
Francijā skolēnu protests pret slikto mācību apstākļu stāvokli izvērsies masu akcijās, kurās piedalījušies vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Policija aizturējusi gandrīz 2500 cilvēku, bet politiķi strīdas par vardarbības un valdības atbildību.
Francijā pēc skolēnu protestiem pret sliktajiem mācību apstākļiem sestdien notikušas masu demonstrācijas, kurās pēc oficiālām aplēsēm piedalījušies vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku. Akcijas izvērtušās par plašāku sociālu un politisku strīdu apmēram sešus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, kas Francijā paredzētas nākamā gada aprīlī.
Kā viss sākās
Septembra beigās liceju audzēkņi, tas ir, vecāko klašu skolēni, sāka protestēt pret mācību apstākļiem. Viena skolniece Fadīla stāstīja, ka klasēs nav logu, pagaidu moduļu tualetēs nav ūdens, bet skolā mīt prusaki un žurkas. Lionā dzīvojošais žurnālists Mihails Saļenkovs norādīja uz skolotāju trūkumu: katru nedēļu esot atceltas trīs četras stundas, un tās netiek aizstātas.
Kad skolēni sāka bloķēt savas skolas, izglītības ministrs Edūārs Žefrē aicināja uz mierīgumu, bet iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess brīdināja, ka policija iejauksies, ja protestētāji apdraudēs skolotājus vai skolēnus. Sestdien protestam pievienojās studenti un arodbiedrības.
Nemieri un aizturēšanas
Parīzē un citās pilsētās sākās laupīšanas, un policija aktīvi izmantoja spēku ne tikai pret laupītājiem, bet arī pret mierīgiem demonstrantiem, stāstīja fotogrāfs Antons Karliners. Nedēļas nogalē aizturēti gandrīz 2500 cilvēku, un šonedēļ sākušās tiesas prāvas. Advokāts Tristans Lūless uzskata, ka dažas aizturēšanas notiek, lai iebiedētu protestētājus.
Prezidents Emanuels Makrons nošķīra likumīgas prasības paudušos no vandāļiem, taču vēlāk apgalvoja, ka ultrakreiso grupējumu mērķis esot gāzt Republiku. Viņš pieprasīja visiem politiskajiem spēkiem nosodīt vardarbību un solīja aizliegt akcijas, ko nerīko arodbiedrības.
Politiskā cīņa
Partijas „Nepakļāvīgā Francija” līderis Žans Līks Melanšons uzskata, ka prasība nosodīt vardarbību ir lamatas, un uzsvēra, ka viņa tēma ir prasības valdībai. Ultralabējās „Nacionālās apvienības” vadītāja Marina Lepēna sacīja, ka miljoniem franču ir dusmīgi, taču neko nelauž. Viņa arī aicināja pārtraukt Ukrainas finansēšanu.
Valsts budžeta deficīts pārsniedz 5% no IKP, bet valsts parāds sasniedzis 119% no IKP. Protestētāji plāno turpināt akcijas.
