Francijas apelācijas tiesa lems par Lepēnas notiesāšanu – prezidenta kampaņa uz spēles

Francijas apelācijas tiesa gatavojas pasludināt svarīgu spriedumu lietā, kurā galēji labējā līdere Marina Lepēna un citi viņas partijas Nacionālā apvienība biedri apsūdzēti Eiropas Parlamenta līdzekļu neatbilstošā izlietošanā no 2004. līdz 2016.gadam.

Ja otrdien tiesa apstiprinās 2025.gadā piespriesto sodu – piecu gadu aizliegumu ieņemt amatus un mājas arestu – Lepēnai, kas ir viena no ievērojamākajām Eiropas galējo labējo figūrām un vēlēšanu aptauju līdere 2027.gada vēlēšanām, visticamāk, nebūs iespējams piedalīties prezidenta sacensībā.

Pagājušajā trešdienā Lepēna paziņoja, ka pat tad, ja tiesa atstās spēkā tikai rīkojumu par elektroniskās aproces nēsāšanu, viņa nekandidēs. “Ja es varu kandidēt, es kandidēšu, ja vien man būs iespēja veikt kampaņu,” 57 gadus vecā politiķe sacīja kanālā LCI. “Jo, ja man atļaus kandidēt, bet faktiski neļaus brīvi veikt kampaņu, tad jūs saprotat, ka tas nebūtu iespējams.”

Par ko Lepēna tika notiesāta? 2025.gada martā Parīzes krimināltiesa nosprieda, ka Lepēna bija “krāpnieciskas sistēmas” centrā, kuru viņas partija izmantoja, lai 2,9 miljonu eiro (3,32 miljoni ASV dolāru) vērtībā novirzītu ES Parlamenta līdzekļus. Tiesa arī piesprieda Nacionālajai apvienībai 2 miljonu eiro naudas sodu, pusi no tā nosakot nosacīti.

Lepēna tika apsūdzēta par to, ka nauda, kas bija paredzēta parlamentāro asistentu algošanai, izmantota partijas darbinieku apmaksai. EP deputātiem tiek piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, tostarp asistentu algām, taču tie nav atļauti partijas aktivitātēm. Lepēna un viņas partija noliedz apsūdzības, apgalvojot, ka nauda izlietota likumīgi un ka prokurori snieguši pārāk šauru parlamentārā asistenta definīciju.

Kādas ir sprieduma politiskās sekas? Saskaņā ar sākotnējo spriedumu Lepēnai tika piemērots piecu gadu aizliegums ieņemt ievēlētus amatus un divu gadu mājas arests ar elektronisko aproci. Tā kā 2027.gada prezidenta vēlēšanu pirmais posms notiks 18.aprīlī un otrais – 2.maijā, Lepēna nevarēs kandidēt, ja zaudēs apelāciju.

Galēji labējā līdere ir solījusi cīnīties, ja viņai liegtu kandidēt. “Ja es nevarēšu kandidēt, es izmantošu visus iespējamos pārsūdzības ceļus,” sacīja Lepēna. Viņa var vērsties Francijas augstākajā tiesā – Kasācijas tiesā –, kas nepēta faktus, bet pārbauda, vai tiesas pareizi piemērojušas likumu. Šī tiesa var izskatīt lietu aptuveni sešos mēnešos.

Ja Lepēnai būs atļauts kandidēt, viņa tiek uzskatīta par galveno pretendenti uz centrista prezidenta Emanuela Makrona pēcteci 2027.gada vēlēšanās. Ja nē, viņas 30 gadus vecais protežē Žordans Bardella, visticamāk, kandidēs viņas vietā.

Ko var izlemt apelācijas tiesa? Tā var atcelt Lepēnas notiesāšanu, ļaujot viņai brīvi kandidēt. Tomēr tiesību eksperti uzskata, ka tas ir maz ticams, ņemot vērā pirmās instances tiesas secinājumus. Tā vietā tiesa var apstiprināt notiesāšanu: ja tā atstās spēkā prokuroru pieprasīto piecu gadu aizliegumu, Lepēna nevarēs piedalīties prezidenta sacensībā, atbrīvojot ceļu Bardella. Trešā iespēja – tiesa apstiprina notiesāšanu, bet mīkstina sodu: ja aizliegums tiks atcelts vai samazināts līdz diviem gadiem vai mazāk, durvis uz prezidenta kampaņu būs atvērtas.