Francijas premjers sola samazināt valsts izdevumus par 54 miljardiem eiro

Francijas premjerministrs Sebastjens Lekornī ceturtdien intervijā laikrakstam "Le Figaro" apstiprināja plānu nākamgad samazināt valsts izdevumus par 54 miljardiem eiro (aptuveni 62 miljardi ASV dolāru). Mērķis ir samazināt budžeta deficītu līdz 4,8% no iekšzemes kopprodukta, neskaitot aizsardzības izdevumus, jeb 5%, tos ieskaitot.

Sākotnēji valdība cerēja samazināt deficītu no pagājušā gada līmeņa 5,1% no IKP — vienu no augstākajiem eirozonā un pārsniedzošu ES noteikto 3% robežu. Tomēr valdība ceturtdien atzina, ka deficīts, visticamāk, pieaugs līdz 5,4%.

Lekornī uzsvēra, ka plāns nav taupības pasākums, lai gan atzina politisko risku. Pensionāriem tiks lūgts dot tikai ierobežotu ieguldījumu izmaksu samazināšanā — neviena pensija netiks samazināta, bet par pensiju indeksācijas tempu vēl lems parlaments. Daudzi pabalsti netiks iesaldēti, taču valsts sektora darbinieki nesaņems dzīves dārdzības kompensāciju. Vienlaikus tiks palielināti ienākuma nodokļa sliekšņi, kas nozīmē lielākus nodokļu ieņēmumus no iedzīvotājiem, savukārt dažiem lielākiem uzņēmumiem nodokļu slogs samazināsies, jo tos izslēgs no papildu nodokļa lielajiem uzņēmumiem.

Plāns tiek pasludināts laikā, kad globālo naftas cenu kāpums virs 100 dolāriem par barelu izraisījis rekordaugstas degvielas cenas Francijā, radot aicinājumus protestēt pret dzīves dārdzību. Ar prezidenta vēlēšanām pēc septiņiem mēnešiem valdība baidās no jaunas protestu vilnas pēc "dzelteno vestu" kustības parauga.

Francijas ekonomika pirmajā ceturksnī saruka, bet otrajā stagnēja, radot bažas par valsts parāda ilgtspēju. Valsts obligāciju ienesīgums sasniedzis augstāko līmeni kopš 2008. gada finanšu krīzes, bet valsts parāds sasniedzis 117,5% no IKP — augstāko līmeni kopš Otrā pasaules kara.