Japānas centrālā banka paaugstina likmes līdz augstākajam līmenim kopš 1995. gada

Japānas centrālā banka (BoJ) paaugstinājusi savu mērķa procentu likmi no 1% līdz 1,25% — augstākajā līmenī kopš 1995. gada. Lēmuma mērķis ir mazināt globālās inflācijas sekas, kas saistītas ar konfliktu Irānā un plašāku spriedzi Tuvajos Austrumos.

Ar šo soli Japāna pievienojas ASV Federālo rezervju sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai, kuras šomēnes arī pastiprinājušas monetāro politiku. Savukārt Anglijas Banka ceturtdien nolēma atstāt Lielbritānijas likmes nemainīgas 3,75% līmenī, tomēr brīdināja, ka tās drīz varētu pieaugt kara Irānā ietekmē.

BoJ likmes palielina kopš 2024. gada, kad tā izveda bāzes likmi no negatīvās teritorijas. Spiedienu paaugstināt aizņēmumu izmaksas radīja arī jenas pastāvīgā vājināšanās pret dolāru šogad, kas jau bija spiedusi politikas veidotājus iejaukties valūtas stabilizēšanai. Piektdien jena pret dolāru novājinājās vēl par aptuveni 0,7%.

Lēmums nebija vienbalsīgs — divi padomes locekļi balsoja pret likmes celšanu. HSBC galvenais Āzijas ekonomists Freds Neimans norādīja, ka paziņojuma tonis un domstarpības liecina par piesardzību turpmākā monetārās politikas pastiprināšanā, taču investori vēros, vai decembrī sekos jauns kāpums.

Jenas kritums palīdzēja Nikkei akciju indeksam pieaugt gandrīz 2%, savukārt Japānas divu gadu valdības obligāciju ienesīgums samazinājās par četriem bāzes punktiem līdz 1,82%. Eiropas akciju nākotnes līgumi kritās par 0,35%, liecinot par zemāku atvēršanos.

TD Securities analītiķis Prašants Ņūnaha prognozēja, ka nākamais 25 bāzes punktu kāpums varētu sekot decembrī, nevis oktobrī. Vienlaikus Brent jēlnaftas cena kritās līdz 103,29 ASV dolāriem par barelu, jo tirgū parādījās cerības par alternatīviem naftas piegādes ceļiem no Tuvajiem Austrumiem, lai gan bažas par sadursmēm starp Saūda Arābiju un Jemenas houtiem saglabājās.