trešdiena, 2026. gada 18. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 18. novembris 08:01

Franču eksperts: Austrumeiropa kļuvusi par Francijas lielāko militāro klātbūtnes reģionu

Francijas Militārās akadēmijas Stratēģisko pētījumu institūta (IRSEM) Briseles biroja vadītājs Filips Peršoks intervijā LRT norāda, ka Francijas ārpuses militārās operācijas smagums no Āfrikas pārcēlies uz Austrumeiropu. Viņš runā arī par Baltijas valstu lomu Eiropas drošībā.

Foto: LRT English

Filips Peršoks (Phillippe Perchoc), Francijas Militārās akadēmijas Stratēģisko pētījumu institūta (IRSEM) Briseles biroja vadītājs, intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT stāsta par Francijas attiecībām ar Baltijas valstīm un Eiropas drošības pārmaiņām. Pēc viņa teiktā, Francijas lielākās ārzemju militārās operācijas tagad notiek Rumānijā un Igaunijā, kamēr agrāk šādu vietu ieņēma Āfrika. Peršoks Baltijas valstis analizē vairāk nekā divas desmitgades.

Interese par Baltiju Francijā

Eksperts atceras, ka pirms 20 gadiem Baltijas tēma Parīzē šķita eksotiska un doktorantūras vadītāju atrast bija grūti. Tagad, viņaprāt, reģiona nozīmi Eiropas drošībai saprot ikviens. Viņš norāda uz pretēju problēmu: dažkārt Parīzē izskan pieņēmumi, ka Krievija drīz uzbruks Baltijai, un baltieši mudina nesabiezināt krāsas. Francijas aizsardzības aprindas situāciju pazīstot labi, jo valstij ir karaspēks Igaunijā, bet plašākai sabiedrībai ziņa jāpaskaidro, piemēram, ar to, ka Latvija ir divreiz lielāka par Beļģiju.

Drošība bez ASV?

Peršoks uzskata, ka Baltijas kopienas ietekme Vašingtonā mazināsies, tāpēc Eiropas pīlāram NATO ietvaros reģionam ir lielāka nozīme nekā pirms desmit gadiem. Viņš min arī Apvienotās Karalistes vadīto Kopējo ekspedīcijas spēku (JEF) un uzskata, ka krīzes gadījumā iesaistītos tādas valstis kā Polija, Somija un Zviedrija.

Pārmaiņas Baltijas pieejā

Viņš vērtē, ka Baltijas valstis, kas agrāk raudzījās tikai uz ASV, tagad skatās uz visām pusēm un Eiropas aizsardzības iniciatīvas nebloķē. Igaunija tām pievēršas aktīvāk nekā Lietuva. Pēc eksperta domām, Francijas ārpolitika Makrona laikā pārorientējusies uz Centrāleiropu un Austrumeiropu, par ko liecina atbalsts reģiona pārstāvjiem ES augstajos amatos. Attiecībā uz 2027. gada vēlēšanām viņš prognozē, ka lielas ārpolitikas maiņas nebūs, jo parlaments paliks sašķelts.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā