trešdiena, 2026. gada 18. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 18. novembris 08:04

Grosi cīnās par ANO ģenerālsekretāra amatu: ASV atbalsts var kļūt par šķērsli

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi ANO Drošības padomes aptaujā ierindojies otrajā vietā aiz Kostrikas pārstāves Rebekas Grinspanas. Analītiķi norāda, ka viņa tuvība ASV un Argentīnas prezidentam Havjēram Milejam var atturēt Ķīnu un Krieviju no atbalsta.

Foto: Al Jazeera

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors, argentīnietis Rafaels Grosi pretendē uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra amatu, kuru pēc Antonio Guterrešs aiziešanas 31. decembrī vajadzēs piepildīt. Jaunākajā ANO Drošības padomes neoficiālajā aptaujā viņš ieguva otro vietu aiz Kostrikas kandidātes Rebekas Grinspanas: deviņas balsis “par” un četras “pret”, bet konkurencē palikuši astoņi kandidāti. Analītiķi uzskata, ka Grosi cerības var mazināt tieši viņa saikne ar Vašingtonu.

Diplomāts krīzes zonās

Grosi ir 65 gadus vecs, un SAEA vada kopš 2019. gada. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā viņš personiski vadīja inspekciju grupas uz Zaporižjas un Černobiļas atomelektrostacijām. Starptautisko tiesību profesors Jans Vauters no Leivenas Katoļu universitātes Beļģijā norāda, ka Grosi pārvērtis tehnisko uzraudzības iestādi par ļoti redzamu diplomātisku spēlētāju. Pēc viņa teiktā, Grosi panācis astoņus vietējus pamierus staciju remontam.

Tajā pašā laikā Irāna viņu apsūdz neobjektivitātē. Irānas ārlietu ministrijas pārstāvis Esmaīls Bagajī šomēnes pārmeta SAEA pārlieku ASV un Eiropas valstu ietekmi. Pēc aģentūras aplēsēm, pirms 2025. gada jūnija Izraēlas un ASV uzbrukumiem Irānas kodolobjektiem valstī bija 440,9 kg urāna, kas bagātināts līdz 60 procentiem. Pēc Spānijas universitātes pasniedzēja Ezekjela Himeness Martinesa domām, Grosi šādu kritiku, visticamāk, izturēs, jo lielākā daļa aģentūras valdes locekļu atbalsta viņa pieeju.

ASV un Milejs kā ēna

Grosi piedāvā ANO reformas, ko uzskata par labvēlīgām ASV prezidentam Donaldam Trampam un Argentīnas prezidentam Havjēram Milejam. Mileja un Trampa administrācijas ir asi kritizējušas ANO. Analītiķi uzskata, ka Ķīna un Krievija, kurām Drošības padomē ir veto tiesības, tik cieši ar ASV saistītu kandidātu, iespējams, neatbalstīs. Medijs South China Morning Post ziņo, ka Pekina Grosi izslēgusi un atbalstītu Grinspanu.

Tiek veikta arī kampaņa par pirmās sievietes ievēlēšanu ANO vadītājas amatā. Konkursā piedalās piecas sievietes, un pēc ģeogrāfiskās rotācijas tradīcijas amats nākamreiz būtu jāiegūst latīņamerikānim. Lai tiktu ievēlēts, kandidātam vajag vismaz deviņas balsis no 15 Drošības padomes locekļiem un nevienu piecu pastāvīgo dalībvalstu veto, pēc tam lēmumu apstiprina 193 valstu Ģenerālā asambleja.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā