Fungicīda iedarbības trūkums ne vienmēr nozīmē patogēna rezistenci

Polijas lauksaimniecības nozares portālā topagrar.pl publicēts skaidrojums par fungicīdu (augu slimību ierobežošanas līdzekļu) efektivitāti. Tajā norādīts: ja smidzinājums nedod gaidīto rezultātu, tas vēl nenozīmē, ka patogēns ir kļuvis izturīgs pret aktīvo vielu. Rezistence pret augu aizsardzības līdzekļiem dažās saimniecībās jau ir labi redzama, citās tā var parādīties nākotnē, ja to neizdodas novērst.

Polijā patogēnu rezistence pret fungicīdiem tiek pamanīta mazāk nekā nezāļu rezistence, taču tās nevajadzētu noniecināt. Kā uzsver Pawels Talbježs (Paweł Talbierz), rezistence ir gadiem uzkrātu kļūdu sekas, kas var izrietēt gan no apzinātiem lēmumiem, gan no zināšanu trūkuma.

Vispirms jāpārbauda zinātā procedūra

Pirms secināt, ka patogēns ir pielāgojies, jāizvērtē, vai smidzināšana veikta pareizi. Svarīgs ir smidzināšanas laiks, augu attīstības fāze, slimība un preparāta izvēle konkrētajai situācijai. Efektivitāti ietekmē arī ūdens kvalitāte, smidzinātāju sprauslas un maisījuma sagatavošana. Vairāku līdzekļu apvienošana vienā tvertnē var būt ērta, taču ne visas kombinācijas darbojas, kā gaidīts, jo dažādas formulācijas var nesaderēt. Tāpēc pēc smidzināšanas vērts novērtēt tās rezultātu.

Augseka un aktīvo vielu maiņa

Vieni no pamatrīkiem slimību spiediena mazināšanai ir daudzveidīga augseka. Bieža vienādu kultūru audzēšana, īpaši intensīvā graudaugu augsekā, var sekmēt patogēnu saglabāšanos. Daudzveidība palīdz arī pret nezālēm un atvieglo aizsardzības plānošanu.

Nevajadzētu balstīt aizsardzību uz vienu aktīvo vielu. Atkārtota vienas vielas vai darbības mehānisma lietošana palielina selekcijas spiedienu uz patogēniem; kā piemērs minēts regulārs tebukonazola lietojums bez rotācijas ar citu darbības mehānismu vielām. Rotācija nenozīmē dārgāko risinājumu izvēli, bet gan preparātu pielāgošanu kultūrai, slimībai un apstākļiem.

Profilakse, nevis novēlota iejaukšanās

Kad slimība jau ir redzama, to var būt grūti efektīvi ierobežot. Tas attiecas, piemēram, uz graudaugu septoriozi, pret kuru aizsardzība jāplāno profilaktiski. Arī slimībām, ko drīkst apkarot interventīvi, jāņem vērā fungicīda aizsargājošā darbība, jo patogēna attīstības ierobežošana agrīnā posmā mazina selekcijas spiedienu.

Rezistences ierobežošanai vajadzīga pareiza diagnoze, piemērots laiks, rūpīga smidzinājuma sagatavošana, darbības mehānismu rotācija un pārdomāta augseka. Par rezistenci var spriest tikai pēc visa procesa analīzes. Izdevums šo tēmu apspriedīs 25. novembrī Poznaņā, XI Lauksaimnieku un agrobiznesa forumā.