Futbola krekli kļūst par politisku modes aksesuāru Latīņamerikā
Latīņamerikā nacionālie futbola krekli kļuvuši par politisku simbolu, ko labēji populistiski līderi izmanto, lai sevi saistītu ar patriotismu, izraisot pretrunas un tiesu prāvas.
Kolumbijā un Brazīlijā nacionālie futbola krekli ir kļuvuši par politiskas cīņas lauku, jo galēji labējie līderi cenšas tos piesavināties kā savas kampaņas simbolu.
Brazīlijas krekla kolekcionārs Paulo Duarte norāda, ka politiķi izmanto kreklu savtīgiem mērķiem, kas liek justies skumji. Viņš uzsver, ka abas puses to dara. Brazīlijā dzeltenais krekls tika saistīts ar bijušo prezidentu Žairu Bolsonaru, un tagad viņa dēls Flāvijs to sauc par "Bolsonaro kreklu" 2026. gada Pasaules kausa laikā.
Kolumbijā ievēlētais prezidents Abelardo de la Espriella savā kampaņā aktīvi izmantoja valstsvienības formu, lai projicētu patriotisms un nacionālo vienotību. Viņa stratēģis Karloss Svaress skaidro, ka krekls simbolizēja vienotību ap kopīgu mērķi - glābt Kolumbiju.
Sociologs Braiens Klifts uzsver, ka futbola krekli ir spēcīgs veids, kā politiķi var pieslēgties populāram nacionālismam. Lai gan abas valstis tika izslēgtas no Pasaules kausa, cīņa par krekliem turpinās.
Kolumbijā kreisais kandidāts Ivans Sededa apsūdzēja de la Espriellu par valsts krekla "zagšanu", un tiesa pat aizliedza kandidātam to izmantot kampaņā. Tomēr aizliegums tikai stiprināja atbalstītāju saikni ar kreklu.
Brazīlijā profesors Marko Betīne norāda, ka politiskais strīds vairs nav tikai par sportiskajiem panākumiem, bet par to, kam ir leģitimitāte pārstāvēt nāciju. Vēsturiski krekls ir izmantots politiskiem mērķiem jau kopš Žetuliu Vargasa laikiem 20. gadsimta vidū.
Politiķis Daniels Monrojs no kreisā spārna koalīcijas iebilst pret krekla politizēšanu, uzsverot, ka tas pieder visiem kolumbiešiem, nevis vienai grupai.
