piektdiena, 2026. gada 20. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

ReģioniPublicēts: 2026. gada 20. novembris 09:03

Gadumijas koncertprogramma “Nakts Venēcijā” ceļos pa četrām Latvijas vietām

Klasiskās mūzikas ģilde “Euterpe” decembrī sniegs četrus koncertus ar programmu “Nakts Venēcijā”, kas veltīta Venēcijas muzikālajam mantojumam. Koncerti notiks Līgatnē, Rundālē, Ēdolē un Valkā.

Foto: Ziemeļlatvija

Klasiskās mūzikas ģilde “Euterpe” gada nogalē piedāvā koncertprogrammu “Nakts Venēcijā”, kas muzikālā ceļojuma veidā iepazīstina ar Itālijas pilsētu Venēciju. Koncerti decembrī notiks četrās Latvijas vietās: 17. decembrī Līgatnes kultūras namā, 23. decembrī Rundāles pilī, 26. decembrī Ēdoles pilī un 29. decembrī Valkas novada Kultūras centrā.

Venēciju vēsturiski dēvē par “La Serenissima”. Šis apzīmējums cēlies no latīņu vārda “serenus”, kas nozīmē “skaidrs”, “dzidrs” vai “mierīgs”, un atsauc atmiņā pilsētas varenību jūras lielvalsts laikā.

Izpildītāji

Programmā uzstāsies soprāni Anta Jankovska un Jolanta Strikaite, tenors Dainis Skutelis, baritons Nauris Indzeris un pianiste Helēna Laukmane. Koncertus vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva.

Venēcijas nozīme mūzikā

Organizatori atgādina, ka no 16. līdz 19. gadsimtam Venēcija bija viena no nozīmīgākajām Eiropas mūzikas galvaspilsētām un būtiski ietekmēja akadēmiskās, sakrālās un opermūzikas attīstību. To veicināja pilsētas stratēģiskais ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī plašs mecenātu un kultūras institūciju tīkls. Venēcijā dzimuši komponisti Antonio Vivaldi, Benedeto Marčello, Baldasare Galuppi un Ermanno Volfs-Ferrari.

Pilsēta kalpojusi par darbības vietu vairākiem skaņdarbiem, tostarp Džuzepes Verdi operām “Otello” un “Divi Foskari”, Amilkares Ponkjelli operai “Džokonda” un Johana Štrausa dēla operetei “Nakts Venēcijā”, kas devusi nosaukumu arī koncertam. Venēcijā notikušas arī vairāku operu pasaules pirmizrādes, piemēram, Monteverdi “Popejas kronēšana”, Rosīni “Semiramīda”, Bellīni “Monteki un Kapuleti”, kā arī Verdi “Ernāni”, “Rigoleto”, “Traviata” un “Simons Bokanegra”.

No Venēcijas cēlusies barkarola – laivinieku dziesma, kas sastopama gan opermūzikā, gan kamermūzikā. Programmā minēts arī Džoakīno Rosīni vokālais cikls “Venēcijas regate” venēciešu dialektā.

Biļetes un atbalsts

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs. Pensionāriem un personām ar invaliditāti piemēro atlaidi. Koncertus finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Kuldīgas novada pašvaldība un Cēsu novada pašvaldība.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā